Trampa administrācija grauj ES?

Šī gada 4. un 5. martā Vašingtonā (ASV) organizēja tā dēvēto “Suverēno nāciju alianses” konferenci, kurā tika saaicināti labējo politisko spēku pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm un kas norisinājās MAGA (Make america Great Again) kustības ietvaros. Dalībnieku vidū bija ne tikai Eiropas labējie populisti, bet arī atsevišķi politiķi, kas atklāti vai netieši atbalsta kremļa naratīvus.

Iniciatīva izskatās pēc operācijas, kā mērķis ir radīt sazarotu starptautisku politisko kustību tīmekli, kas palīdzētu vājināt ES no iekšienes. Tas arī atbilst ASV jaunās Drošības stratēģijas koncepcijai, kas publiskota 2025. gada beigās.

ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons uzrunas laikā

Konference notika ar ASV politiskās kustības “Turning Point USA” apakšorganizācijas “Turning Point Action” atbalstu. Šī organizācija izveidota ar mērķi Trampa politikas atbalstam mobilizēt mazizglītotāko ASV vēlētāju daļu.

Anna Paulina Luna

Par “Suverēno nāciju alianses” (SNA) izveides iniciatori kļuva ASV Kongresa pārstāve no Republikāņu partijas Anna Paulina Luna, kura ir aktīva MAGA jaunatnes spārna darbone. Kā konferences vadītājs uzstājās ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons.

Politiskajās deklarācijās SNA sevi pozicionē kā politisko spēku tīklu, kas apvienojies lai nacionālo suverenitāti un pašnoteikšanos aizsargātu no tā, ko paši dēvē par “neievēlēto institūciju un ideoloģiju iejaukšanos”. Viņi deklarē, ka iestājas par pasaules kārtību, kurā valstis pirmajā vietā liktu savas individuālās intereses, cienītu nacionālo identitāti un cīnītos pret “centralizēto kolektīvo vadību”.

Organizatori apgalvoja, ka pasākumā bez 12 ASV Kongresa pārstāvjiem plānoja piedalīties 83 ievēlēti politiķi no 38 valstīm, taču oficiāls dalībnieku saraksts nav publicēts. Sociālo tīklu analīze apstiprina vismaz 23 Austrijas, Bosnijas Hercegovinas, Gruzijas, Vācijas, Moldovas, Rumānijas, Serbijas un Horvātijas politiķu dalību.

Eiropas pārstāvjus var iedalīt divās grupās. Lielāko pārstāvēja politiķi no labēji populistiskajām partijām, tādām kā jau pieminētās AFD (Markuss Fronmaijers, Marks Bernhards, Anna Raterta), Austrijas “Austrijas brīvības partija (FPӦ)” (Petra Štegera), Beļģijas partijas “Flāmu intereses (VB)” (Barbara Bonte), Horvātijas “Mājas un nacionālās apvienības”(Stevans Nikola Bartulica) un liela delegācija no Rumānijas “Rumāņu apvienošanās alianses (AUR)” Džordžes Simiona vadībā kompānijā ar Moldovas filiāles pārstāvi Vasile Kostjuku.

Rumānijas plašā delegācija

Otrajā grupā var iekļaut ideoloģiski atšķirīgākas politikas pārstāvjus, kurus vieno Putina un Krievijas tiešs vai netiešs atbalsts. Starp tiem Gruzijas delegācija Nikoloza Samharadzes vadībā, Bosnijas Hercegovinas Prezidija serbu pārstāvji Želka Cvijanovičs un Radovans Kovačevičs un “Serbu progresīvās partijas” pārstāvis Arno Gužons.

Tomēr, arī nosacītās pirmās grupas pārstāvji bieži ir atklāti atbalstījuši kremli. Austrijas FPӦ agrāk eksistēja ietekmīgs proputinisks spārns, kas pat ietekmēja partijas lēmumu noslēgt vienošanos par sadarbību ar “Jedinaja Rosija”. Pašlaik FPӦ aktīvi iestājas pret ES palīdzības sniegšanu Ukrainai. FPӦ un beļģu VB pārstāvji arī piedalījušies kremļa organizētajās “novērošanas misijās” 2014. gadā referenduma par Krimas statusu laikā.

Arī rumāņu AUR vairākkārt uzstājās pret militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī publiski aicinājuši Rumānijai pievienot tās Ukrainas teritorijas, kur dzīvo rumāņu izcelsmes iedzīvotāji.

Saiknē ar Maskavu līderis noteikti ir AFD vadītājs Markuss Fronmaijers. Kopš 2014.gada uztur aktīvus sakarus ar Krievijas amatpersonām un kremļa aģentūru. Piedalījies koordinētās akcijās, kuru mērķis atcelt ES sankcijas Krievijai, apturēt Vācijas militāro palīdzību Ukrainai, aicinājis uz sarunām ar Maskavu. Partija arī saņēmusi kremļa atbalstu politiskajai kampaņai, kas ierindojusi AFD otras populārākās politiskās partijas Vācijā statusā.

Svinību foto no 2026. g. janvāra

2025. gadā gan Fronmaijers, gan rumānis Simions centīgi dibināja kontaktus ar kustību MAGA. 2025. gada pavasarī, pirms vēlēšanām Rumānijā, partija AUR parakstīja kontraktu 1,5 miljonu USD apmērā ar ASV juridisko kompānija BGD Legal&Consulting, kas paredzēja palīdzību sakaru izveidei ar kustības MAGA līderiem un konsultācijas darbam ar medijiem. Tika ziņots, ka konsultanti solījuši AUR līderiem organizēt tikšanos ar Trampu, Vensu un Rubio, taču pagaidām tas neesot izdevies. Kā redzam, tad tikšanās izdevusies vien jau pieminētās konferences ietvaros ar zemāka līmeņa pārstāvjiem, tādiem kā Anna Paula Luna.

Š.g. janvārī Simions tika uzaicināts uz Trampa otrās ievēlēšanas pirmās gadadienas svinībām, kuru laikā tikās ar ASV kongresmeņiem un pat pozēja kamerās sagriežot Islandes formā veidotu torti ar ASV karogu uz tās.

Fronmaijers apmeklēja ASV 2025. gada decembrī un tikās ar ASV valsts sekretāra izglītības un kultūras jautājumos palīgu Darrenu Bitti un publiskās diplomātijas un sabiedrisko lietu valsts sekretāra vietnieku Sāru Rodžersu. Esot apsprieduši politisko situāciju Eiropā un Vācijā, kā arī 2025. gada novembrī publicēto ASV Nacionālās drošības stratēģiju.

Šajā stratēģijā iekļautās tēzes un naratīvi daudzējādā ziņā sakrīt ar populistisko partiju retoriku, kas aicina graut ES. Šķiet, ka SNA izveide ir notikusi ASV Nacionālās drošības stratēģijas izpildes ietvaros, turklāt ļaujot izcelties atsevišķiem ASV politiķiem MAGA vidē.

Vienlaicīgi savas privātās intereses šādas ASV politikas ietvaros piekopj arī jau pieminētās politiskās partijas. Ar nacionālo interešu pārākuma slavināšanu cenšas panākt ASV politiska spiediena izdarīšanu uz saviem nacionālajiem politiskajiem oponentiem. Tādas intereses acīmredzami ir Rumānijas AUR politiķiem, kam traucē esošais pro-eiropeiskais prezidents Nikušors Dans.

AFD kontakti ar MAGA var būt saistīti ne tik daudz ar partijas interesēm, cik ar kremļa ietekmes aģentu interesēm lobēt kremļa politiku ASV valdošajās aprindās.

Anna Paula Luna izskatās pēc teju ideāla kandidāta šim “darbam”. Kopš 2024. gada viņa uzstājas pret palīdzību Ukrainai, pēdējā laikā aicina pastiprināt attiecības starp Vašingtonu un Maskavu, esot tikusies ar krievu amatpersonām un ir atkārtojusi kremļa propagandas naratīvus.

MAGA pārstāvji, kurus atbalsta amerikāņu tehnoloģiju oligarhija, ir ieinteresēti vājināt, un iespējams, demontēt ES kā galveno barjeru savu tehnoloģisko un finansiālo ambīciju īstenošanā. Atbalstot labējos populistus, kuri potenciāli varētu sašķelt ES, viņi cenšas pavājināt ES spējas ierobežot ārvalstu biznesa ietekmi tādās sfērās kā digitālā vadība, kriptovalūtu operācijas un mākslīgais intelekts. Bažas tiem rada ES standartu iespējamā izplatība arī ārpus ES.

Līdz ar to nākas secināt, ka SNA ir operācija lai stiprinātu ietekmes aģentu tīklu, kuru uzdevums ir vājināt ES, pat neskatoties uz to, ka katrs dalībnieks vadās no savām personīgajām interesēm.

Diemžēl, bet jāatzīst, ka ASV un Krievijas intereses Trampa administrācijas periodā attiecībā uz ES apbrīnojami sakrīt. To pierāda attieksme un politiskā starpniecība Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Ir skaidri pierādījies, ka Trampu interesē ģimenes klana un pietuvināto privātās bagātības palielināšana, kas arī nosaka viņam un kustībai MAGA pietuvināto loku un tā vērtības. ES spēja aizsargāt bloka iedzīvotāju intereses ir traucēklis no šī lielā tirgus gūt pasakainas peļņas. Atliek cerēt uz Eiropas un ASV vēlētāju viedumu tuvākajā desmitgadē, turklāt, kā rāda vēsture – viss plūst un mainās.