Ukrainas un Polijas konflikts

Kam tas ir izdevīgi?

Ukrainas vadība visaugstākajā līmenī mērķtiecīgi bojā attiecības ar sev stratēģiski svarīgu partnervalsti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis it kā nacionālās pašapziņas celšanai ir iniciējis virkni pasākumu, taču tie ir ārpolitiski bīstami.

UPA (Ukrainas Pretošanās armija) goda nosaukums ar prezidenta 26. maija dekrētu piešķirts Ukrainas Bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku vienībai Atsevišķajam speciālo operāciju centram "Ziemeļi" (Окремий центр спеціальних операцій "Північ"). Oficiāli goda nosaukums piešķirts, lai atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas un novērtētu vienības priekšzīmīgo sniegumu, aizstāvot Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti. Ukrainā UPA tiek godināta galvenokārt par tās cīņu pret Padomju Savienības okupāciju.

Papildus tam, Ukrainas parlaments (Augstākā Rada) steidzamības kārtā 2026. gada 1. jūlijā pieņēma "Likumu par panteonu". Likuma mērķis ir izveidot Kijivā valsts apmaksātu un apsargātu Ukrainas Nacionālo panteonu – vienotu memoriālo kompleksu, lai godinātu un pārapglabātu izcilākās personības, kuras vēstures gaitā veidojušas Ukrainas valstiskumu, kultūru, zinātni un militāro godu. Likumprojektu parlamentā par godu Ukrainas Konstitūcijas 30. gadadienai iesniedza prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lai gan oficiālu un galīgu panteonā ievietojamo personību sarakstu veidos īpaša ekspertu komisija, Ukrainas amatpersonas un vēsturnieki jau ir publiski nosaukuši pirmos uzvārdus personām, kuru pīšļus plānots pārapbedīt vai godināt ar simboliskiem kapiem. Viņu vidū ir:

• Andrijs Melniks – viens no Ukrainas nacionālistu kustības pagājušā gadsimta līderiem. Panteona praktiskā izveide faktiski pieteikta tieši līdz ar viņa un viņa sievas mirstīgo atlieku repatriāciju no Luksemburgas;

• Stepans Bandera un Romans Šuhevičs – Ukrainas nacionālistu organizācijas (OUN) un Ukrainas pretošanās armijas (UPA) vēsturiskie vadītāji. Valdošās partijas deputāti jau ir apstiprinājuši, ka viņu iekļaušana panteonā tiek nopietni izskatīta;

• Vasiļs Kuks – pēdējais UPA komandieris;

• Jevhens Konovalecs – OUN dibinātājs.

Saskaņā ar likumprojektu panteona apmeklējums tiks oficiāli iekļauts Ukrainas valsts protokolā un ārvalstu delegāciju vizīšu ceremonijās, kas nozīmē, ka Polijas amatpersonu oficiālās vizītes Ukrainā nebūs iespējamas.

Polijas reakcija. Šis lēmums izraisīja asu diplomātisko krīzi un poļu sašutumu. Polijas vēsturiskajā atmiņā UPA ir tieši saistīta ar Volīnijas slaktiņu Otrā pasaules kara laikā, kad Polijas ieskatā UPA iniciēja masveida etnisko tīrīšanu, nogalinot līdz pat 100 000 civiliedzīvotāju. Reakcijā uz UPA goda nosaukuma piešķiršanu HUR vienībai, Polijas prezidents Karols Navrockis jūnijā paziņoja par lēmumu atņemt Zelenskim Polijas augstāko valsts apbalvojumu – Baltā ērgļa ordeni, ko viņam 2023. gadā piešķīra eksprezidents Andžejs Duda. Vairāki Polijas sabiedriskie darbinieki un politiķi to uztvēra kā personīgu apvainojumu, savukārt Zeļenskis uzsvēra, ka Ukraina pati noteiks, kādus varoņus tai godināt. Viņam piekrita prezidenta kancelejas vadītājs un bijušais HUR priekšnieks K. Budanovs.

Jāatzīmē, ka Ukrainas augstākā politiskā vadība lēmumus, kas saistīti ar UPA cildināšanu, izmantoja kā skaļu politisko kampaņu, labi apzinoties, ka Polijā uz šo jautājumu raugās citādi. Kijiva negrasījās situāciju mierināt – tā veica demonstratīvas darbības, lai faktiski kaitinātu poļus (ordeņa nosūtīšana pa pastu un demonstratīva citu Polijas apbalvojumu atgriešana).

Tas izsauca Polijas politiskās vadības reakcijas lavīnu, kurā iesaistījās arī sākotnēji klusējušie valdības vadītāji. Polijas valdības amatpersonas paziņojušas, ka "ar Banderu" Ukraina Eiropas Savienībā (ES) neiekļūs. Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs ir sacīja, ka Polija neatbalstīs Ukrainas pievienošanos ES, ja Kijiva neatteiksies no UPA un tās vadītāja godināšanas. Viņš paskaidroja, ka katrai valstij iestājoties ES ir jāievēro stingri nosacījumi, tostarp arī skatījumā uz vēsturiskiem notikumiem. Viņaprāt ES nav iespējams veidot sadarbību, nemainot attieksmi pret personībām un organizācijām, kuru darbība izsauc sāpīgas atmiņas vai kalpo kā avots kaimiņvalstu (ES biedru) apmelošanai. Polija lēmumu par Ukrainas uzņemšanu ES pieņems patstāvīgi, kas nozīmē, ka neviena valsts to nespēs ietekmēt. Vicepremjers arī atzīmējis, ka Ukrainas vadībā ir aprindas, kas nebūt nealkst pievienoties ES. Tāpat tika paziņots, ka Polija Ukrainai nenodos MiG-29 iznicinātājus kā bija plānots, jo Ukraina atteikusies nodot Polijai bezpilota tehnoloģijas, kas iegūtas caur praktisku pielietojumu. Iznīcinātāji tiks utilizēti.

Polijas prezidenta kancelejas Starptautiskās politikas (ārpolitikas) biroja vadītājs Marčins Pšidačs paziņoja, ka Ukrainas vara ir kleptokrātiska un izteica šaubas par viņu vēlmi iestāties ES. Viņš skaidroja Kijivas saasina attiecības ar Poliju, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no problēmām valsts iekšienē.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka no Polijas puses vairs nebūs sagaidāma "labvēlīga attieksme" un ka Zelenskim ir jāmeklē risinājums. "Labām attiecībām ir nepieciešama Ukrainas labvēlība. Vairs nebūs tā, ka tikai Varšava piedāvā labvēlīgu attieksmi," paziņoja Tusks. Viņš norādīja, ka saspīlējums radies Ukrainas prezidenta Zelenska "nepamatotā" lēmuma dēļ.

Iemeslus šādai Zeļenska administrācijas rīcībai pret Poliju jāmeklē nesenos pagātnes notikumos. Kā jau tas vairākkārt pierādījies, korupcija joprojām saglabājas augstā līmenī un tiek vadīta no Ukrainas visaugstākajiem varas ešeloniem. Pagājušā gada jūlijā prezidents Zelenskis ar jauna likuma palīdzību mēģināja atņemt autonomiju divām svarīgākajām valsts pretkorupcijas iestādēm (Ukrainas Nacionālajam pretkorupcijas birojam (NABU) un Specializētajai pretkorupcijas prokuratūrai (SAPO)). Likums kontroli pār šo iestāžu izmeklēšanām nodeva ģenerālprokuroram, kuru amatā ieceļ prezidents. Redzot milzīgo spiedienu, Zelenskis jau pēc divām dienām bija spiests piekāpties un iesniedza parlamentam jaunu likumprojektu, kas pilnībā atjaunoja un garantēja NABU un SAPO neatkarību.

Andrijs Jermaks, bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītājs, kurš ilgstoši tika uzskatīts par otru ietekmīgāko cilvēku Ukrainā, ir pilnībā zaudējis savu politisko amatu un ietekmi valsts pārvaldē. Izmeklēšanas iestādes skaidri norādījušas, ka prezidents V. Zelenskis šajā kriminālprocesā nav iesaistīts un netiek turēts aizdomās. Valda uzskats, ka Jermaka arests un tiesas process ir lielākais kara laika trieciens Zelenska tuvāko lokam, taču tas Rietumu sabiedrotajiem vienlaikus kalpo kā pierādījums, ka Ukrainas pretkorupcijas sistēma spēj vērsties pret visaugstākā līmeņa amatpersonām.

Atceramies arī Ukrainas delegācijas vizīti ASV, kur tika apspriests Kremļa sastādītais 28 punktu plāns kara pārtraukšanai. Toreiz Ukrainas delegāciju vadīja Rustems Umerovs, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs. Atgādināsim, ka delegācijai bija tikšanās ar FIB pārstāvjiem, kuru atbildība ir noziedzīgas darbības pret ASV izmeklēšana. Kā dažādi avoti toreiz ziņoja, tikšanās notika pēc principa, ka FIB saņem informāciju par korupcijas shēmām Ukrainā apmaiņā pret Umerova u.c. nevajāšanu par ASV finanšu atbalsta piesavināšanos. R. Umerova delegācija toreiz piekrita visiem Kremļa plāna punktiem, vienīgi uzstājot uz papildu punkta iekļaušanu par imunitātes piešķiršanu atbildīgajām amatpersonām, kas saistītas ar ārvalstu palīdzības piesavināšanos. 2026. gada pavasarī Ukrainas AM Sabiedriskā pretkorupcijas padome aizdomās par dalību augsta līmeņa korupcijā aicināja atstādināt R. Umerovu no Drošības padomes sekretāra amata. Pretkorupcijas prokuratūra (SAP) un NABU ir apstiprinājuši, ka Umerovs šajā kriminālprocesā ir nopratināts, taču pašlaik viņam piemērots liecinieka statuss.

Saskaņā ar informētu avotu pausto, pirms šiem Kijivas patriotisma izpausmes soļiem notikusi slepena Krievijas un Ukrainas pārstāvju tikšanās. Krieviju pārstāvējis biznesmenis Abramovičs, bet Ukrainu D. Arahamija, valdošās partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Ukrainas parlamentā. Tikšanās notikusi Tuvo Austrumu reģionā.

Ir zināms, ka Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu devās uz Ķīnu, kur panāca publisku Ķīnas vadības apliecinājumu, ka tā atbalsta Baltkrievijas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību. Politisko notikumu vērotāji lēš, ka šādi Ķīnas paziņojumi Putinam un Lukašenko bija nepieciešami pēc tam, kad Zelenskis draudēja ar militāriem līdzekļiem novērst Baltkrievijas teritorijas izmantošanu agresijai pret Ukrainu. Tas, saprotams, satrauca Lukašenko un Putinu, tādēļ bija nepieciešams publisks Ķīnas atbalsts. Atceramies agrāko Ķīnas paziņojumu, ka Krievijas zaudējums karā pret Ukrainu nav pieļaujams. Līdz ar to likumsakarīga ir Putina intervijā paustā atbilde Ukrainas dažādos veidos nodotajiem kara pārtraukšanas priekšlikumiem, kas norāda, ka Kremlis nav gatavs pārtraukt karu. Par iemeslu kalpo arī Ķīnas atbalsts.

Slēpto Ukrainas un Krievijas kontaktu rezultātā panākta vienošanās īstenot ko līdzīgu pamieram laikā, kad 20. septembrī notiks Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Atsevišķas indikācijas liecina, ka arī Ukrainā tajā laikā iespējamas prezidenta vēlēšanas. Par to liecina Zelenska un bijušā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka, tagadēja vēstnieka Lielbritānijā Valērija Zalužnija nesenā tikšanās.

Zalužnijs Kijivā ticies ar prezidentu Zelenski un apliecinājis gatavību kandidēt nākamajās valsts prezidenta vēlēšanās, ja tās tiks izsludinātas. Viņš norādījis, ka personīgi nekad nav tiecies pēc politiskas karjeras, taču nevar ignorēt milzīgo Ukrainas tautas uzticību un cerības, ko cilvēki saista ar viņa vārdu. Esot pat mēģināts pierunāt Zalužniju mainīt savu viedokli, taču tas neesot izdevies. Atgādināsim, ka Zalužnija atstādināšanu no virspavēlnieka amata saista ar viņa lēmumiem bez politiskas saskaņošanas veikt triecienus pa Krievijas teritoriju jau kara pašā sākumā. Tātad, viņa atcelšana no amata faktiski liecina par darbību Krievijas interesēs.

Zalužnijs kā konkurents prezidenta amatam liecina par Kijivas valdošās elites bažām zaudēt varu, kas viennozīmīgi novedīs pie korupcijas lietu izmeklēšanas.

Informācija par Zelenska politiskajiem reitingiem nav viennozīmīga, visticamāk objektīvus rezultātus iegūt ir sarežģīti, līdz ar to darbības ar nacionālo varoņu slavas augšāmcelšanu varētu būt tieši priekšvēlēšanu kampaņas elements.

Politisko sarežģījumu veidošana ar Poliju, iespējams liecina par bažām, ka iestājoties ES valstiska līmeņa korupcija vairs nebūs iespējama tik milzīgā mērogā, līdz ar to esošajai elitei pievienošanās ES nemaz nav izdevīga. Tai pat laikā varas iekšienē tomēr tiek veikti piesardzīgi mēģinājumi gludināt attiecības ar Poliju. Lai mazinātu saspīlējumu, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga ar kompromisa priekšlikumu devies uz Varšavu. Ukraina piedāvā topošajā panteonā iekļaut Ukrainas Tautas Republikas ģenerāli Marko Bezručko. Viņš ir vēsturiska figūra, kas vieno abas tautas. 1920. gadā Bezručko komandētie ukraiņu spēki plecu pie pleca ar Polijas armiju sekmīgi aizstāvēja Zamoščes pilsētu pret boļševiku karaspēku. Polijā Bezručko vārds jau tagad ir cienīts un iemūžināts ielu nosaukumos.

Lai vai kā, bet Ukraina bez ES finansējuma ne šobrīd, ne arī nākotnē nevar iztikt. Darbības, kuras veikusi Zelenska administrācija ir pretrunā ar Ukrainas interesēm, kas savukārt rada jautājumu, kādas tad vispār ir esošās administrācijas intereses.