top of page

Vai esam kara priekšvakarā?

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • Apr 22
  • 3 min read
Premjerministrs Šehbazs Šarifs un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko Minskā 11. aprīlī.
Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs un Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, Minskā 11. aprīlī.

Pagājušajā nedēļā masu medijos publicēja informāciju par Pakistānas premjerministra viesošanos Baltkrievijā, kā rezultātā esot parakstīts militārās sadarbības līgums, kā arī citi sadarbības līgumi. Zīmīgākais no šīs tikšanās ir Lukašenko paziņojums, ka Baltkrievija varētu uzņemt 150 000 pakistāniešu „lai mazinātu augošo darbaspēka trūkumu valstī”.


Līdz šim Baltkrievijas un Pakistānas sadarbība publiski tika atainota tik reti, ka pat īpaši jāpameklē informācija par sadarbību starp šīm valstīm. Un te – pēkšņi jaunas perspektīvas, recesijas stāvoklī esošās Baltkrievijas ekonomikai nepieciešams darbaspēks, sadarbība militārajā industrijā u.t.t.


Vienlaicīgi Latvijas masu medijos lasām, ka 14.aprīlī Latvijas-Baltkrievijas robežu mēģinājuši šķērsot 120 nelegāli imigranti.


Ko par to raksta Baltkrievijas opozīcijas avoti, kuriem esot pieeja varas struktūru informācijas avotiem.

Nelegālie imigranti

Esot iegūtas izlūkošanas pazīmes, ka tiekot gatavota ievērojami vērienīgāka hibrīdiebrukuma operācija, kuras īstenošanai atkal izmantos imigrantu sakoncentrēšanu pierobežas teritorijā. Jāuzsver, ka šajā gadījumā operācijai būs hibrīdiebrukuma raksturs un tā būtiski pārsniegs savā mērogā un sekās visas iepriekšējās ar migrantiem saistītās operācijas. Sagatavošana atšķiras ar augstu stratēģiskās plānošanas līmeni un sekām, kam būs tālākejošs efekts. Sagatavošanās process norit augstākā līmeņa konspirācijas apstākļos.


Plāna būtība. Pakistāniešu darbaroku ievešana tik tiešām notiks, kas arī kalpos kā piesegoperācija. Tās mērķis sagādāt „leģendu” iebraucošajiem kopā ar Pakistānas zemniekiem/ kaujiniekiem no Afganistānas, mazākā apmērā no Sīrijas, Lībijas un citām Āfrikas valstīm. Šīs personas būs izgājušas speciālās militārās apmācības kursus un tām būs partizānu kara pieredze. Šīm personām būs pieredze ilgstoši atrasties un pārvietoties šķēršļotā apvidū, kā arī būs iemaņas izdzīvot smagos apstākļos un veikt speciālās militārās operācijas. Iegūtā informācija norāda uz ciešu koordināciju starp Krievijas „privātajām militārajām kompānijām” un Baltkrievijas struktūrām, kas nodrošina un organizē kanālus kā no Āfrikas pārsviest kaujiniekus. Atgādināsim, ka jau rakstījām, ka Baltkrievijas teritorijā izveidotas kaujas grupas, kas sastāv no bijušajiem „vāgneriešiem” un Baltkrievijas speciālo spēku veterāniem kopumā līdz 5000 cilvēku apmērā. Te gan jāsaka, ka ņemot vērā jaunāko informāciju, par šo grupu sastāvu rodas jautājumi.


Vienlaicīgi Baltkrievijas Ārlietu ministrija plāno būtiski palielināt konsulāro darbinieku skaitu Pakistānā un dažās Āfrikas valstīs, kā arī organizēt izbraukuma konsulāro punktu Pešavarā (Pakistānā), tieši pie robežas ar Afganistānu.


Baltkrievijas varas iestāžu darbība pilnībā tiek saskaņota ar Maskavu. Pagaidām neesot iespējas iegūt datus par plānotās darbības mērogu, taču esot zināms, ka runa būs par tūkstošiem „specmigrantiem”. Avoti ziņojot, ka operācija atrodas plānošanas stadijā. Operācijas mērķis būs destabilizēt situāciju ES valstu austrumu pierobežā un veidot plaisas ES un NATO valstu savstarpējā sadarbībā.


Avota vērtējumā šīs iespējamās darbības var pāraugt pastāvīgā hibrīdkarā, kā daļa no plaša iespējama sinhronizēta hibrīduzbrukuma arī citviet pasaulē ar Ķīnas, Ziemeļkorejas, Krievijas, Irānas, Venecuēlas un to partneru piedalīšanos.


No savas puses atgādināsim, ka iepriekšējās migrantu krīzes laikā situācija uz Polijas – Baltkrievijas robežas jau tika eskalēta tiktāl, ka tika nogalināts poļu robežsargs. Pēc tam krīze tika piebremzēta, jo sākās pilna mēroga uzbrukums Ukrainai.


Secinājumi. Ja aprakstītā operācija taps īstenota, kā tas varētu izpausties Latvijas gadījumā? Pirmkārt, jau būs nepieciešamība robežas segšanas operācijā iesaistīt visu NBS, kas iekļauj arī Zemessardzi. Saprotams, ka iesauktos VAD karavīrus tur nesūtīs, taču profesionālo personālu gan, cik nu viņu mums ir. Klātbūtnei būs jābūt pastāvīgai, līdz ar to jānodrošina rotācija un izvietojums. Gandrīz droši, ka būs nepieciešama šaujamieroču pielietošana, kas saistīta ar daudziem riskiem. Var droši apgalvot, ka notiks provocēšana, lai robežas aizstāvji pielietotu šaujamieročus pa kaimiņvalsts teritoriju un vēlams, ciestu tās puses militārpersonas. Uz reiz radīsies precedents pielietot pat smagāku apbruņojumu no robežas otras puses pret NBS. Vienlaicīgi kaimiņvalstu regulāro spēku iebrukums un robežas šķērsošana nenotiks, bet robeža pārvērtīsies par nosacītu frontes līniju, kurā darbības intensitāti noteiks agresors. Jāņem vērā, ka Zemessardzes personāls ir brīvprātīgie, kas ikdienā darbojas valsts ekonomikā, bet šādas krīzes apstākļos taps izrauti no ekonomikas aprites, ar visu no tā izrietošo. Turklāt pretinieks diktēs krīzes intensitāti saasinot/atslābinot situāciju, taču tas nenozīmē, ka robežas aisardzības spēkus varēs atslābināt. Šajā gadījumā arī preventīvas darbības pretinieka teritorijā būs ļoti riskantas tā iemesla dēļ, ka tas vien tiks gaidīts, lai eskalētu situāciju ar lozungu – NATO apšauda Krievijas/Baltkrievijas teritoriju.


Starptautiskajā vidē taps veikti propagandas pasākumi, demonizējot NBS un demonstrējot nošautus migrantus (vēlams sievietes un bērnus), kas centīsies nomākt informāciju, ko paudīs agresijas upurvalstis. Šajā brīdī Kremlis iedarbinās arī savus noderīgos idiotus Latvijā ar kultūras ministri Agnesi Lāci priekšgalā un citām pseido „cilvēktiesību organizācijām”, kuras tiek finansētas no Latvijas valsts budžeta, kas izplatīs dažāda veida kremļa vēstījumus par to kā NBS, drošības iestādes „pārkāpj cilvēktiesības”.


Kā jau esam rakstījuši, tad Baltkrievijas ciešā atkarība no Krievijas kredītiem un tirgus nostāda režīmu bezizejas situācijā – vai nu jādara tas, ko kremlis uzspiež, vai režīms krīt.

Comments


Saņem jaunākos rakstus e-pastā!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
bottom of page