Valsts kā slaucama govs. Iestājies komunisms
- Taisnība Raksta
- Aug 13
- 4 min read
Termina izpratne
Slaucama govs ir mājdzīvnieks, ko audzē piena ieguvei. Tās galvenās iezīmes ir augsta piena produktivitāte, specifiska ēdināšana un regulāra slaukšana. Šie dzīvnieki prasa rūpīgu kopšanu, lai nodrošinātu gan labu veselību, gan augstu saražotā piena kvalitāti. Vispārējo pārraudzību nosaka Ministru kabineta (MK) 2011. gada noteikumi Nr.547 "Slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība", kas nedaudz grozīti ar 2016. gada 5. janvāra MK tāda paša nosaukuma noteikumiem Nr.13. Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma 12. panta pirmo daļu. Ļoti likumīgi.
Bet tā ir šīs vārdkopas šaurā nozīme, kas mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā ir ļoti kompakta – "slaucama govs" ir "govs, kas dod pienu".[1] Daudz plašāk izplatīta sarunvalodas nozīme, kurā šis vārdu salikums apzīmē vecākus, kas bērnam izsniedz naudu par labu uzvedību, skolas apmeklēšanu, labām atzīmēm, klusēšanu vai plašākā nozīmē tā ir uzturlīdzekļu izsniegšana luņiem, kas nemācās un arī nestrādā.
Citā nozīmē tas ir nodokļu maksātāju veidots valsts budžets, kas savu biedru interešu nodrošināšanai kļūst par barotavu gan dažādām biedrībām, gan NVO. Ne ar ko jau neatšķiras arī no atsevišķām valsts iestādēm un pašvaldībām, kas savā labā vismaz divreiz gadā cenšas panākt maksimālu izslaukumu. Cīņa pie govs tesmeņa ne vienmēr ir tikai tāda grūstīšanās vien, un tradicionālā formā nav piemērojamas ne dzīvnieku labturības normas, ne arī slaucēju kvalifikāciju prasības, jo īpaši, ja dzīve gadiem ilgi ir tikusi strukturēta pēc Orvela Dzīvnieku fermas vadlīnijām.
Fermas jaunumi
Jaunākais "Novostji Dojarki" ("Slaucējas jaunumi") izlaidums ir Latvijas Bankas izstrādātās ilgtspējas vadlīnijas. Šo vadlīniju saturs ir tik neparasts, ka pat valsts premjers ir pilnīgā apmulsumā un aicina šo institūciju rīkoties un arī galvu ieslēgt.[2] Neparasti, pavisam neparasti, ka premjeram ir jāiepazīstas ar šādu dokumentu kopumu. Lai arī akcenti ir uz lopu turēšanu un saimnieciskās darbības veikšanu tā, lai lauksaimniekiem būtu pieejami komercbanku finanšu pakalpojumi, dokuments aptver ļoti daudzas jomas, kas arī pārpilnas izcilu domu graudu.
Lai arī šī daiļdarba iedvesmas avots ir Francijas Bankas 2023. gadā publicētā koncepcija,[3] kas bija sava veida atbalsts pa vīlēm jūkošajam Parīzes līgumam par klimata maiņām, to noteikti var attīstīt. Kaut ko vajag darīt – kaut ko darīsim. Autors te pilnīgi noteikti jau sen ir pārsniedzis savu nekompetences līmeni un ar visu savu īpašo zinātnieku komandu (dabiski, arī no valsts iestādēm, NVO un SIA) ir gatavs darbam Briselē. Pēc pilnas programmas – nacionālie akcenti, specifiskas iespējās paaugstināt pārraudzības birokrātisko slogu un raportēšanā, jaunas iniciatīvas normēšanā un tā tālāk. Latvijas Bankas oficiālas vadlīnijas pārliecinoši un ietekmīgi ir saistošas komercbankām kreditēšanas jomā.
Māņu manevrs
Nav šaubu, ka bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu riski, kā arī citi tādā vai citādā veidā ietekmē ekonomiku, tādēļ bankas šos ilgtspējas riskus vērtē. "Bet nav tā, kā izskanējis. Vadlīnijas nenosaka, kā lauksaimniekiem strādāt un ko un kādā apmērā bankām kreditēt. Šo vadlīniju piemērošana bankām nav obligāta", raksta Latvijas Banka.[4]
Tas ir izcils māņu manevrs ar palēcienu birokrātiskās elastības ietvaros. Tas pilnīgā neziņā atstāj gan komercbankas, gan pašus lauksaimniekus – vai vispār kādam ir jāņem vērā Latvijas Bankas vadlīnijas? Kuras no tām būtu jāuztver nopietni, bet kuras ir tikai dūmu aizsegs diskusijām un atsaukumiem soctīklos?
Sausais atlikums
Intuitīvā vēlme būt lielākiem katoļiem nekā Romas pāvests nav nekas jauns. Un, ja visi dara tā, tad nav pamata palikt atpalicējos – var pacensties radīt kaut ko paliekošu. Tā tas ir ar vairākiem Latvijas Bankas šogad radītajiem dokumentiem, kas apliecina jauna daiļrades posma stabilizāciju.
Latvijas Banka ar klimatu saistītā finanšu pārskata[5] preses relīzē norāda, ka publicējusi ikgadējo pārskatu par klimata pārmaiņu izraisīto informācijas atklāšanu par nemonetārās politikas portfeļiem un atkārtoti apliecina bankas apņemšanos nodrošināt pārredzamību, ilgtspēju un klimata apsvērumu integrēšanu investīciju praksē. Ziņojums atspoguļo Latvijas Bankas pastāvīgos centienus saskaņot savas ieguldījumu stratēģijas ar Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem.[6] Lai gan mums ir tāda īpaša Klimata ministrija, katrs kantorītis var roku pielikt, izceļot savu īpašo ieguldījumu pilnīgi bezcerīgā pasākumā (to uzskatāmi parādīja COP 30).
Lielāku rezonansi ieguva Latvijas Bankas izstrādātās ilgtspējas vadlīnijas. Tās jau apskatījām, bet, ja reiz šīs vadlīnijas komercbankām nav jāievēro, tad kas tām būtu jādara? Varbūt Latvijas Banka var sagatavot sarakstiņu ar to, kas komercbankām un pavisam drīz arī nebanku finanšu institūcijām ir jāievēro? Ar kuriem dokumentiem ir jāiepazīstas vispārējai zināšanai, bet kuri domāti sabiedrībai? Bez plašāka bankas skaidrojuma vispārējs apmulsums ir ne tikai premjeram un lauksaimniekiem, kuru vienīgā racionālā izvēle ir savu finanšu darbību pārcelt uz attīstīto kaimiņzemju bankām. Tur tirgus konkurences apstākļos šādas krass pavērsiens birokrātijas un papildus prasību virzienā nav pat teorētiski iespējams.
Šī vadlīniju izstrādāšana un izplatīšana ir neapgāžams arguments iepriekšējās valdības izveidotajās iluzorās Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas[7] darbības bezjēdzībai. Liels troksnis par neko – viss sen zināms un desmitiem reižu apmuļļāts.[8] Pašlikvidācija nenotiks, lai gan to stimulēt sen bija laiks.
Pārsteigumu nerada tas, ka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP, parasta valsts atbalstīta NVO) savu sāpi par nejēdzībām uztic premjeram, jo pie esošā ministra nevienam nekad nav bijusi jēga iet. Vienalga lai kurā ministrijā puisis būtu saimniekojis. Droši vien arī pašreiz LOSP būs patstāvīgi jātiek galā ar bankas īpaši izvēlētiem, par autoriem norādītiem zinātniekiem jeb vadlīniju autoriem no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta "Silava", Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Vides resursu institūta. Un kā gan bez zinātniekiem, aiz kuriem stāv Lauku atbalsta dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi un Latvijas Lauku konsultāciju centrs. Viegli nebūs, jo saraksts gana liels, gluži tā pat kā bezatbildības par sarakstītā izpildes sekām.
Lai arī par šīm Latvijas Bankas vadlīnijām nav zināma pamata informācija (cik šāds dižpētījums izmaksāja, kas to pasūtīja un kas apmaksāja no kādiem līdzekļiem), daiļdarbs nešaubīgi ir jāvērtē tautas priekšstāvjiem Saeimā. Ja deputāts Melnis rosina izvērtēt fundamentālus teorētiskās zinātnes pētījumus seksuālās orientācijas dažādās blaknēs, tad šeit bez aktīvas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas aktīvas līdzdalības pilnīgi nekas nenotiks.
Latvijas Bankas budžetu grozījumos vajadzētu samazināt par 25-30 %. Tas būtu paveicams neatliekami vēl šīs Saeimas laikā. Slimīgi uzpūstais personāla skaits un neciešamais astronomisko algu spiediens kādam ir jāmazina, citādi visās iespējamajās jomās tiks radītas arvien jaunas vadlīnijas, un tikai pieejamo finanšu līdzekļu ierobežojumi ļaus sākt uztvert dzīves reālijas ārpus sava iedomu burbuļa.
Comments