Aizsardzības ministrija pēc Sprūda – ir labāk

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis jūlija noslēgumā sniedza intervijas gan LTV “Rīta panorāmā”, gan izdevumam “Latvijas avīze”. Kāda ir galvenā informācija, ko par militārās drošības situāciju varam iegūt no šīm intervijām?

Latvijas iedzīvotājus interesē valsts aizsardzības spējas pret kaimiņvalstu bezapkalpes lidparātu lidojumiem virs Latvijas teritorijas un ar tiem saistītajiem riskiem radīt negaidītus triecienus infrastruktūras objektiem vai ļaunākajā gadījumā – iedzīvotāju upurus. Tas arī ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko ministram uzdod žurnālisti. Atbilde ir visai skaidra un apstiprina pieņēmumus, ko “Taisnība” rakstīja laikā, kad incidenti notika.

Runa ir par reālu pretdronu aizsardzības sistēmas neesamību uz austrumu robežas – par tās esamību sabiedrību centās pārliecināt (melot) izbijušais aizsardzības ministrs ar “progresīvo” domāšanu Andris Sprūds. Pārbaudēs, kas veiktas jau pēc tam, kad Sprūds tika atlaists no amata, secināts, ka faktiski dronu uzbrukuma/ielidosānas agrīnās brīdināšanas sistēmas vispār nav bijušais jeb ir darbojušās ar nopietniem trūkumiem. NBS vadība AM politisko vadību esot brīdinājusi par šiem tehniskajiem trūkumiem, taču ministrijā lēmuma pieņemšana, kas būtu atbilstoša reālajai militāri politiskajai situācijas pie Latvijas robežas, nesekoja.

Citiem vārdiem sakot, var droši uzskatīt, ka Sprūda vadībā tika īstenota mērķtiecīga sabotāža vai arī tā bija stulbuma izpausme, nespējot saprast, kas īsti notiek un kā būtu pareizi reaģēt uz radušos situāciju.

Kā intervijā skaidroja R. Melnis, pašlaik notiek darbs pie situācijas uzlabošanas (lasīt – glābšanas). Ir izvietoti papildu agrās brīdināšanas sistēmas radari un pirmie pārtvērējdroni. Tas, ko agrāk pauda Sprūds, lika domāt, ka sistēma jau darbojas un ka arī pārtvērēji jau tūlīt būs savās pozīcijās. Laika periods starp pirmo un beidzamo dronu incidentu bija teju divi gadi (!!!), kuru laikā kaut kas bija jāizdara. Naudu budžetā atvēlēja gana lielu.

Saskaņā ar ministra teikto, līdz jūlija beigām tikai vienā robežas posmā ekperimentālā kārtā ir izveidota un tiek testēta integrēta pretdronu aizsardzības sistēma. Līdz septembra beigām tās elementi būs jau visā robežas garumā. R. Melnis stāsta, ka sistēmas atslēgas punkts ir automatizācija, jo tad ar to varēs operēt neliels skaits karavīru. Tas Latvijas apstākļos ir gluži loģiski – karavīru ir maz.

Zīmīga ir ministraatbilde uz žurnālista retorisko jautājumu par to, ka dažos mēnešos [līdz Saeimas vēlēšanām un jaunas valdības izveidei] jau neko daudz paveikt nevarēšot. Viņš atbild: “Ja fokusējas uz konkrētiem darbiem, tad var būtiski pavirzīties uz priekšu, kaut vai Ukrainas pieredzes pārņemšanā, par ko jau iepriekš runāju.” Tas norāda uz attieksmes principiālu maiņu, ar mērķi panākt taustāmu rezultātu.

Saprotami, ka viens no intervētāju intereses objektiem ir jautājums par Sprūda vadītās sistēmas efektivitāti vai neefektivitāti. Esošais aizsardzības ministrs cenšas saglabāt diplomātisku pieeju, atbildot: “Es teikšu tā – ja iepriekš viss būtu bijis labi, tad es šeit nesēdētu un mums nebūtu šīs intervijas. Tātad, visticamāk, ka nebija labi.” Secinājumus varam izdarīt paši. Vai runas ziņā izveicīgam politologam var uzticēt vadīt tik sensitīvu nozari kā aizsardzība, turklāt situācijā, kad pavisam tuvu valsts robežām notiek aktīva karadarbība, bet pret valsti ir izvērsti hibrīduzbrukumi? Jāņem vērā, ka Sprūda ambīcijas nav mazinājušās, ņemot vērā, ka viņaprāt viņš posteni bija spiests pamest politisko intrigu rezultātā. Atkal – secinājumus izdariet paši...

Gribētos pieminēt arī R. Melņa teikto ka Sprūda laikā, piemēram, ir nopirkts drons, bet nav izveidota sistēma – ir vajadzīga arī komandsistēma, radaru sistēmas, apmācīti cilvēki un vēl daudzas citas lietas. No Sprūda Latvijas sabiedrība iemācījās tādus jēdzienus, kā “dronu lielvalsts” un “dronu koalīcija”, bez izprotama satura un pamatojuma. Par laimi šie saukļi ir noklusuši un, operējot ar tām tehnoloģijām un finansēm, kādas ir, tiek darītas ikdienišķas lietas.

Diezgan satraucoša ir aizsardzības ministra atbilde uz jautājumu par pretkājnieku mīnām NBS arsenālā. Savulaik Latvija pievienojās Otavas konvencijai par pretkājnieku mīnu aizliegumu, bet tad no tās izstājās, un šobrīd NBS šo mīnu neesot. Tātad, NBS joprojām nav viens no efektīvākajiem un lētākajiem atturēšanas elementiem. Te ir zīmīgi norādīt uz bijušo NBS komandieri, PSRS armijas virsnieku Leonīdu Kalniņu, kurš savulaik piebalsoja ministrijas viedoklim un iestājās pret izstāšanos no Otava konvencijas. Kaut kā mums ar tiem NBS komandieriem neiet. Sagadīšanās?

Intervijā ir pieminēts arī jautājums par dzelzceļa savienojumu ar Krieviju kā infrastruktūras objektu, kas var atbalstīt potenciālās agresijas īstenošanu. R. Melņa ieskatā, sliežu ceļu eksistence ir riska avots. Kā zināms, Latvijas prokremliskās politiskās aprindas ideju par sliežu ceļu demontāžu uztvēra kā draudu un runāja par finansiālu krahu un tamlīdzīgi. Demontāžai agresīvi pretojās arī bijušais aizsardzības ministrs Sprūds, kuru pēc viņa veiktajām darbībām arī ir grūti nenosaukt par prokremlisku. Jāsaprot, ka pat nojaucot sliedes dzelzceļa līnijas ir ideāli pieejas ceļi, kas savulaik izbūvēti pārejot apvidus šķēršļus, un iebrukuma gadījumā kalpo kā maģistrāles. Uz tiem izbūvēti tilti un viadukti, kas nozīmē, ka risku mazināšanai jābūt gatavībā demontēt ne tikai sliedes, bet arī nograut uzbēruma posmus. Cerams, ka NBS šādi plāni ir un sprāgstvielas ir sagatavotas.

Citiem vārdiem sakot, pašlaik AM ir parādījusies cita pieeja izpildāmajiem uzdevumiem. Kā veiksies? Secinājumus par pirmajiem rezultātiem varēsim izdarīt septembra beigās. Tāpat varam redzēt, cik valstij ir bīstami, ja tās aizsardzības joma nonāk ambiciozu neprašu vai apzināto sabotieru rokās. Piemērus redzam arī citās valstīs. Ukrainā aizsardzības spējas grāva tieši šādā veidā, un savulaik aizsardzības ministra amatā par bija cilvēks ar Krievijas pilsonību.