Zaļā alternatīva

Latviešu valodā vārdam “alternatīva” ir tikai viena nozīme – tā ir viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz. Citiem vārdiem – nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kas viena otru izslēdz. Tas it kā labi zināms no skolas laikiem, bet tikai līdz brīdim, kad nonākam pie mehāniskiem angļu valodas pārcēlumiem. Izvēle ir daudz plašāka un rodas iespējas citiem risinājumiem. Mēs kaut kā tā stingri visu krāsojam tikai melns vai balts, bet kur lai liekas, ja zils ar dzeltenu veido zaļu krāsu? Tad radošumam un pašizpausmei robežu nav.

Grietiņa un Grētiņa

Pasakas “Ansītis un Grietiņa” autori ir vācu brāļi un valodnieki Jākobs un Vilhelms Grimmi (Brāļi Grimmi). Tā ir klasiska vācu tautas pasaka, ko viņi savos krājumos apkopojuši 19. gadsimta sākumā.  Stāsts ir par diviem bērniem, kas apmaldās mežā un nokļūst raganas piparkūku namiņā. Pasaka daudzviet Eiropā ir labi zināma un tai pakaļ darināti loti daudzi pasaku stāsti, kas folklorizējoties ieguvuši nacionālus akcentus.

Savu piparkūku namiņu meklē arī ne mazums Grietiņu pasaulē. Zināmākā ir Grēta Tūnberga (Greta Tintin Eleonora Ernman Thunberg; dz. 2003), kura ziņu pasaulē plašāk pazīstama ar biedējošiem stāstiem par pasaules bojāeju un šīs paaudzes ļaunumu, kas vismaz vides aizsardzības izpratnē atņem bērniem nākotni. Vina ir skaļa un pamanāma, un jau kopš 2019. gada katru gadu tiek nominēta Nobela Miera prēmijai. Pēdējā laikā Tūnbergas darbība ir paplašinājusies ārpus klimata jautājumiem, pievēršoties arī humanitārajām krīzēm un politiskajiem protestiem.

Īpaši izceltas viņas plašās zināšanas un spējas. Monsas Universitāte (Beļģija) Grētai 16 gadu vecumā piešķīra goda doktora grādu, Britu Kolumbijas Universitāte (UBC, Kanāda)  2021. gadā – tiesību zinātņu goda doktora grādu, bet Helsinku Universitāte (Somija) 2023. gadā Tūnbergai piešķīra goda doktora grādu teoloģijā.

Iespējams, grāds teoloģijā ir izšķirošais, kas ļāvis Grētai paziņot, ka Grenlandes ledus segas kušana jūras līmeni paaugstinās par pusotru metru, jo tieši tāds tas pirms 400 000 gadiem bija starpledus laikmetā, kad visa Grenlande bija brīva no ledus. Tas zinātnē noteikti ir kaut kas jauns un arī secinājums ir ne mazāk pārsteidzošs – cilvēce šādus katastrofālus plūdus jau ir vismaz vienu reizi pārdzīvojusi. Vēl gan nav atrastas nekādas liecības par tā laika cilvēces neprātīgo ietekmi uz dabu. Interesants pieņēmums ir atsauce uz aizvēsturiskiem laikiem un skaidrs nākotnes redzējums, kurā izšķiroši “aprakt mūsdienu rūpniecību un apturēt transporta izmantošanu”, kā arī aicinājums izmantot alternatīvu. Attiecībā uz transporta alternatīvu trīskārtējai zinātņu doktorei un tās sekotājiem ir nedaudz jāatgādina vēsture.

Ironiski, ka iepriekšminētais atklājums (viens no daudziem) sakrita ar policijas īstenoto Tūnbergas arestu, kad viņu aizturēja kopā ar hulihānu-aktīvistu grupu, kas sevi dēvē par vides aizstāvjiem. Viņus padzina no kārtējās šosejas, ko viņi bloķēja, protestējot pret benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu automašīnās. Pavisam nesen ANO ģenerālsekretārs Guterrešs, runājot par viņu idiotiskās protesta tēmu, atkal pauda savas nesvarīgās bažas...

Auto kā zaļā alternatīva

Lielā zirgu mēslu krīze (1894. gads) ir urbānais mīts par to, ka 20. gadsimta mijā būtisks šķērslis lielo Rietumu pilsētu attīstībai bija grūtības no to ielām izvākt zirgu mēslus. Laikrakstā “Times of London” kāds rakstnieks tolaik lēsa, ka “pēc 50 gadiem visas Londonas ielas būs apraktas zem deviņām pēdām mēslu”.i 

1900. gadā tikai Londonas ielās vien bija vairāk nekā 11 000 Hansoma taksometru.ii Bija arī vairāki tūkstoši zirgu vilktu autobusu, katram no kuriem dienā bija nepieciešami 12 zirgi – tas veidoja satriecošu skaitu zirgu (50 000), kas katru dienu pa pilsētas ielām pārvadāja cilvēkus. Turklāt, bija arī daudz zirgu pajūgu, kas ap tolaik lielāko pilsētu pasaulē piegādāja preces. Šis milzīgais zirgu skaits radīja nopietnas problēmas. Galvenās bažas radīja lielais kūtsmēslu daudzums, kas palika uz ielām. Vidēji zirgs dienā saražo no 15 līdz 35 mārciņāmiii kūtsmēslu, tāpēc var viegli iedomāties problēmas apmērus. Kūtsmēsli Londonas ielās piesaistīja arī milzīgu skaitu mušu, kas pēc tam izplatīja vēdertīfu un citas slimības. Nav pamata piemirst arī zirgiem raksturīgo purkšķīšu palaišana, kas bija dabisks pilsētvides aromāts.

Katrs zirgs dienā saražoja arī aptuveni divas pintes urīna, un, lai vēl vairāk pasliktinātu situāciju, darba zirga vidējais paredzamais dzīves ilgums bija tikai aptuveni 3 gadi. Zirgu līķus bija jāizvāc no ielām, jo to ķermeņus bieži atstāja sapūšanai.iv Londonas ielas sāka indēt savus iedzīvotājus, taču tā nebija tikai britu krīze – Ņujorkā bija 100 000 zirgu, kas dienā saražoja aptuveni 2,5 miljonus mārciņu kūtsmēslu.

Iespējamā problēma ar pārmērīgu zirgu mēslu savākšanu ielās tika atrisināta, izplatoties automašīnām, autobusiem un elektrificētiem tramvajiem, kas zirgus kā pārvietošanās līdzekli aizstāja lielajās pilsētās. Termins “lielā zirgu mēslu krīze 1894. gadā” bieži tiek lietots, lai apzīmētu problēmu, kuru šķiet neiespējami atrisināt, jo uz to skatās ar greizu viedokli.

Zinātnes pieskāriens

1989. gada pilsētplānošanas konference izjuka pirms termiņa beigām, jo ​​netika rasts risinājums zirgu vilkta transporta problēmai. Tēmu atkal aktualizēja kāda 1893. gadā iesniegta un ilgstoši neizskatīta sūdzība, kas atgādināja, ka zirgu mēsli, ko agrāk varēja sekmīgi pārdot, kļuvuši par ekonomisku ļaunumu un ir problēmas ar to utilizāciju.v Itāļu laikraksts “Corriere della Sera” 1896. gadā uzsvēra, kā automašīnu izplatība revolucionizēs ieradumus, kā rezultātā no ielām izzudīs kūtsmēsli.vi

Paradoksāli, ka vienīgā alternatīva zirgu transportam ir auto, jo pirmie elektroauto pircējiem ir pieejami jau kopš 1828. gada. Elektromobiļu strauja attīstība notiek tikai 19. gadsimta beigās un 1900. gadā tie veido aptuveni 38% no visiem ASV reģistrētajiem automobiļiem. Pamata problēmas ir akumulatora ietilpība un svars, bet benzīna auto –sarežģīta iedarbināšana ar kloķi. Un tomēr šī patiesi zaļā zirgu transporta alternatīva ir ārkārtīgi efektīvs risinājums pret smakām, kūts mēsliem un ar to saistīto dienestu uzturēšanu. Izmaksu ziņā nesalīdzināmi efektīvāks kļūst arī pilsētas elektrotransports (tramvaji, autobusi, dzelzceļš, pazemes dzelzceļš un tā dažādās variācijās).

Dīvaina tā pasaule, kurā atkal visa veida transports kļuvis nepietiekoši zaļš, lai gan aicinājumi atgriezties pie zirgu transporta un dzīvniekiem kā mantu nesējiem, vēl neizskan pietiekoši skaļi.

Lai gan globālas bažas par mainīgo globālu temperatūru un sekojoša politiskā reakcija mēdz būt kurioza, mūsu suga draud strauji attīstīties par “homo insane” vai mazliet vieglākā versijā – “homo internet”. Kā zināms, vidējā cilvēka smadzeņu izmērs, salīdzinājumā ar mūsu nesenajiem senčiem, ir ievērojami samazinājies un mēs tiešām nekļūstam gudrāki.

i https://fee.org/articles/the-great-horse-manure-crisis-of-1894/

ii https://www.historic-uk.com/HistoryUK/HistoryofBritain/Joseph-Hansom-the-Hansom-Cab/

iii Mārciņa kā masas vienība ir aptuveni 1 marciņa =0,4536 kg, pinte ir tilpuma mērvienība 1 pinte= 0,568 litri

iv https://www.historic-uk.com/HistoryUK/HistoryofBritain/Great-Horse-Manure-Crisis-of-1894/

v https://books.google.lv/books?id=5t8JAAAAMAAJ&pg=PA46&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false

vi Vetture automobili Corriere della Sera, 1896. gada 2.-3. janvāris