Ģenerālis Valērijs Zalužnijs par 21.gadsimta karu

25.aprīlī Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā un bijušais Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) pavēlnieks atvaļinātais ģenerālis Valērijs Zalužnijs Ukrainas-Lielbritānijas militāro tehnoloģiju forumā Londonā uzstājās ar brīfingu, kurā sniedza savu vērtējumu par pašlaik notiekošā kara starp Ukrainu un Krieviju atšķirībām no visiem iepriekšējiem kariem un konfliktiem.

Brīfingā bija sekojošas tēzes:

Krievijas-Ukrainas karš pilnībā izmainīja karu raksturu. Izlūkošanas un trieciendroni, kas nodrošināja artilērijas uguns vadīšanu, apvienoti vienā vadības sistēmā, kaujaslauku padarījuši pilnīgi caurspīdīgu. Tas dod iespējas taktiskā līmenī izdarīt augstas precizitātes triecienus. Līdz ar to tāpat kā Pirmais pasaules karš arī šis karš ir nonācis strupceļā.

Augstas precizitātes triecieni pa loģistikas ceļiem šobrīd ir parasta parādība. Vēl jo vairāk, - šādi triecieni jau kļuvuši par pa daļu no taktikas, ko pielieto lai izspiestu pretinieku no pozīcijām. Tādā veidā pirmās līnijas pozīciju priekšā izveidojusies 10-15km plata zona (saukta par killzone), kurā viss tiek iznīcināts. Vairs nav nekas arkārtējs, ja drons netiek pielietots tikai pa grupveida mērķi, bet medī individuālus kaujiniekus. Šī nāves zona pastāvīgi palielinās. Tiek prognozēts, ka tā būs pat 30 km platumā.

Tādējādi ar pārliecību var teikt, ka:

• Pateicoties bezapkalpes sistēmām un digitālajām tehnoloģijām tradicionālie un pazīstamie ieroču veidi, kas pēdējās desmitgades noteica karadarbības raksturu, paliek vēsturē;

• Bruņotā kaujas tehnika, kas kopš 1915.gada pamatlīdzeklis uzbrukuma operācijām, kļuvusi neaizsargāta pret lētiem droniem, kas nozīmē, ka tās pielietošana arī citos kauju veidos šodien nav iespējama;

• Augstas precizitātes ieroči, kuri izmantoja GPRS pozicionēšanas sistēmas, radioelektroniskās cīņas līdzekļu attīstības dēļ, zaudējuši savu efektivitāti;

• Pretgaisa aizsardzība piedzīvo teju vislielāko transformāciju. Mazu un lētu dronu parādīšanās padarījusi par ekonomiski nepamatotu dārgu raķešu izmantošanu pretgaisa aizsardzības kompleksos;

• Gaisa telpa virs kaujas lauka kļuvusi nepieejama pilotējamajai aviācijai un padara to par palīglīdzekli pretgaisa aizsardzībai. Aviācija ir jāmodernizē un jāpalieli tās spējas veikt izlūkošanu, spēt dot triecienus no pavisam citādiem attālumiem;

• Jūras akvatorija pakāpeniski piepildīta ar jūras droniem. Spēcīgiem kaujas kuģiem nākas slēpties ostās;

• Tā nav vienkārši tehnoloģija. Tas viss pieprasa pilnu ieviešanas formu un metožu pārskatīšanu, kam rezultāts ir militārās doktrīnas pārstrādāšana. Tas, savukārt, novedīs pie UBS organizācijas struktūras principu, un visbeidzot – pie aizsardzības plānošanas pārskatīšanas.

  
  

  

  
  

Secinājumi.

Ģenerālis Zalužnijs ar savu uzstāšanos cenšas pievērst uzmanību faktam, ka karadarbība bez kodolieroču pielietošanas piedzīvojusi tādas izmaiņas, kas liek pārskatīt gan doktrīnas, gan taktisko, operacionālo un stratēģisko bruņoto spēku pielietošanas mākslu, gan militārās industrijas ražošanas galaprodukcijas veidus, gan politisko un militāro domāšanas veidu.

V.Zalužnijs skaidri un gaiši pasaka, ka ierastais 20.gadsimta apbruņojums savu laiku ir nodzīvojis un kaujaslaukā ienāk 21.gadsimta apbruņojums. Pirmkārt, jau visiem tuvā bruņutehnika. Karš Ukrainā skaidri pierādījis, ka jebkura bruņutehnikas vienība ir tūlītēji pamanāma kaujaslaukā, kaujaslauka tuvumā un attālināti iznīcināma. Kā piemēru varam minēt dronus ar optiskās šķiedras vadības sistēmu. Parādījās kaujas laukā vien 2024.gada otrajā pusē, bet šobrīd jau to darbība sniedzas stabilu 20km distancē un tūliņ jau parādīsies droni, kas darbosies līdz 30km attālumā. Jau pierādīts, ka pat ukraiņu izmantotie ASV kaujas tanki „Abrams” ar šo dronu palīdzību izsitami no ierindas, pirms tie nonāk uzbrukuma izejas pozīcijās. Attīstībā neapstājas arī raidsignāla vadāmības droni. Jau ir ziņas, ka kaujaslaukā pielieto dronus ar mākslīgā intelekta vadāmību, jeb robotus, kas paši pieņem lēmumu par uzbrukumu, kā arī paši veic izlūkošanu. Dronu efekts jau novedis pie tā, ka vienai no pasaulē lielākajām bruņutehnikas turētājām – Krievijai, trūkst kaujas tehnikas tādam kaujas darbības scenārijam, kāds bija iedomāts 2022.gadā. Šeit redzama politisko sistēmu atšķirība – Krievija joprojām, pakļaujoties varas vertikālei, turpina ražot bruņutehniku, kas izmaksā dārgi, bet kuras kaujaslauka dzīvošanas laiks bieži aprobežojas ar vienu iznācienu. Jā, arī Krievija mācās un attīsta bezapkalpes sistēmas, taču kremļa režīms joprojām uzskata, ka tā rīcībā esošais cilvēku resurss ir tik liels, ka var atļauties tos „dedzināt” mēģinot cīnīties kaujaslaukā, kur dominē dronu sistēmas. Te gan jāatzīst, ka Krievija sapratusi atšķirību starp dārgajām ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, un lētajiem „Shahed” tipa droniem, kas lieliski kalpo kā terora ierocis. Tai pat laikā arī Ukraina operē ar jau sava ražojuma tāldarbības droniem, graujot krievu loģistikas un militārās vadības sistēmu dziļā un netik dziļā aizmugurē.

Kā ļoti uzskatāmu piemēru varam minēt 3.maijā publicēto Ukrainas AM Galvenās izlūkošanas pārvaldes informāciju par veiksmīgu ražošanā dārgā krievu iznīcinātāja Su-30 notriekšanu ar zenītraķeti, kas tika palaista no jūras drona. Pirmais šāds lidmašīnas notriekšanas gadījums karu vēsturē.

Kā zināms, tad uzticamākais līdzeklis pret krievu palaistajā balistiskajām raķetēm ir ASV zenītraķešu komplekss „Patriot”, kura munīcija [zenītraķetes] tirgū maksā dārgi. Līdz ar to Ukraina ir vienkārši spiesta meklēt veidus, kā cīnīties ar šo draudu savu iespēju robežās. Var pieļaut, ka tiek strādāts arī pie izmaksu ziņā lētiem līdzekļiem, kas spētu stāties pret šo apdraudējumu.

V.Zaļužnijs piemin aviācijas pielietošanas prolemātiku 21.gadsimta karā. No pilna mēroga karadarbības sākuma 2022.gadā redzam, ka krievu aviācija tikai kara pirmajā mēnesī veica triecienus Ukrainas teritorijas dziļumā, pēc tam – operēja tikai frontes līnijas tuvumā vai drošā aizmugurē. V.Zalužnijs uzsver, ka aviācijas kā ieroču šķiras pielietošanā jāveic revolucionāras izmaiņas, kas paredz, visticamāk, aviācijas vai bezapkalpes aviācijas kompleksu pielietošanu no kosmosa. Acīmredzot šādas iestrādnes tiek veiktas, jo bez pamata bijušais UBS virspavēlnieks tā neteiktu.

Tas pats attiecināms uz jūras akvatoriju. Arī tas nav noslēpums, ka ar jūras dronu palīdzību UBS izdevās piespiest Krievijas Melnās jūras flotes kuģus ļoti uzmanīgi darboties atklātos ūdeņos. Atkal redzam starpību – superdārgs kaujas kuģis pret lētu, uz ūdens motocikla bāzes veidotu jūras dronu.

Galvenais, ko gribēja pavēstīt V.Zalužnijs ir tas, ka valstīm jāstrādā pie tā, lai radītu tādu ieroču arsenālu, kas izmaksu ziņā spētu nodrošināt tādu pat aizsardzības efektu, kā ierastās dārgās apbruņojuma sistēmas un pat kodolieroči. Pastāv risks, ka kremļa režīma uzsāktais karš var pāriet daudz plašāka konfliktā gan Eiropā, gan Āzijā. Par to liecina kremļa spēja piesaistīt sabiedrotos, neskatoties uz neveiksmēm karā pret Ukrainu. Nupat kremlis oficiāli atzinis, ka Ziemeļkoreja ir militārais sabiedrotais karā pret Ukrainu. Veidojas valstu ass, kas saredz iespēju ar kremļa politikas piesegu risināt savas politiskās ambīcijas. Acīmredzams ir arī tas, ka tiek izmantots ASV politiskais vājums pēc D.Trampa stāšanās prezidenta amatā.

Ir saprotams, ka Ziemeļkoreja ir cilvēku resursu avots, turklāt labi izmantojams karā, disciplinēts, paklausīgs saviem vadītājiem, gatavs mirt. Tieši tas, kas kremlim ir ļoti vajadzīgs. Tomēr nekas jau nestāv uz vietas. Arī Ziemeļkorejas militāristi var apgūt dronu sistēmu pielietošanu, kā rezultātā būs gan liels cilvēku resurss, gan dronu masa. Pastāv arī citi dzīvā spēka resursi, kuri līdz šim vēl nav no kremļa puses „apgūti”. Piemēram talibi Afganistānā, attiecībā pret kuriem kremlis atcēlis visus ierobežojumus savā teritorijā – noņemti visi ar ierobežojumi, kas bija uzlikti kā teroristiskai organizācijai.

Ja kremlim izdodas organizēt šādas dzīvā spēka masas, tad vienīgais esošais efektīvais līdzeklis ir kodolieroči, taču kremlis saprot, ka Rietumu sabiedrība kodolkaru neuzsāks. Kā alternatīva aizsardzības nodrošināšanai pret šādu stratēģiju ir masīva bezapkalpes virszemes, gaisa, jūras un kosmosa apbruņojuma pielietošana. Atslēgas vārds ir masīva - tas nozīmē ļoti daudz. Savukārt ļoti daudz nozīmē ražošanas izmaksas, pielietojamo izejvielu izmaksas un ražošanas principu stratēģija. Ukrainas karš pierāda, ka uzbrūkot bojā iet arī liels skaits dronu. Lai iznīcinātu vienu kaujas tanku nepieciešams vizmaz piecu dronu trāpījums, kas veiksmīgi tikuši līdz mērķim. No 1000 droniem savu tiešo uzdevumu spēj izpildīt apmēram 200. Var iedomāties, cik tas izmaksātu, ja drona cena tuvotos vadāmā artilērijas šāviņa vai raķetes izmaksām. Tas pats attiecas uz jūras droniem. Viena kuģa izsišanai no ierindas nepieciešama dronu grupa. Savukārt dzīvā spēka iznīcināšanai - vidēji vismaz divi droni uz cilvēku. Trijos kara gados Ukraina, protams arī ar partneru atbalstu, ir spējusi iegūt efektīvu dronu masu, turklāt izveidot pirmo pasaulē bruņoto spēku veidu – Bezapkalpes sistēmu spēki.

Šeit gribas atskatīties uz Latvijas situāciju, kur pašlaik ir ieviesta Valsts aizsardzības mācība. Būtu ļoti racionāli, ja šīs apmācības ietvaros ieviestu dronu vadīšanas apmācību. Tādējādi jauniešos ieliktu izpratni par mūsdienu karadarbības tehnoloģisko pusi un varētu atlasīt talantīgākos, ar kuriem strādāt tālāk un piesaistīt viņus aizsardzības sistēmai pēc skolas beigšanas. Ukrainā tas tiek īstenots.

Saprotams, ka Rietumvalstīm, kas tieši nav iesaistītas karā, pastāv dilemma – sākt ražot to kas šodien ir efektīvs un pieražot pilnas noliktavas, bet rīt jau atrasties fakta priekšā, ka tas ir novecojis. Te arī atklājas svarīgais moments – radīt tādu ražošanas sistēmu, kuru var ātri iedarbināt un saņemt produkciju lielā daudzumā. Risinājums šobrīd acīmredzami ir viens – turpināt attīstīties kā Ukrainas apbruņojuma piegādātājiem, turpināt stiprināt saites ar Ukrainas militārās industriju un tās inženiertehnisko potenciālu. Ne velti ukraiņi ar diplomātisko misiju palīdzību aktualizē šo tēmu Rietumos.