Briseles lēnais divplāksnis atkal virpulī
- Taisnība Raksta
- Jun 7
- 3 min read
Eiropas Komisija (EK) kritizē ASV plānus noteikt jaunu 10% tarifu Eiropas Savienībai (ES) pēc tam, kad Trampa administrācija konstatēja, ka Brisele nav aizliegusi tādu preču importu, kas ražotas, izmantojot piespiedu darbu. "Komisija rūpīgi analizēs izmeklēšanas sākotnējos secinājumus un turpinās sadarboties ar ASV administrāciju. Tomēr ES uzskata, ka tarifi, kas noteikti uz šī pamata, ir nepamatoti," paziņojumā norādīja galvenā preses sekretāra vietnieks Olofs Gils.[1]
ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs 2. jūnijā publicētā ziņojumā paziņoja,[2] ka vēlas atkārtoti noteikt 10% muitas tarifu saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem, tostarp ES, Kanādai un Meksikai, pēc tam, kad tika konstatēts, ka tās nav īstenojušas likumus, kas aizliedz preces, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs.
Secinājumi ir visai kompakti un tos ir vērts citēt:
"Pieejamā informācija liecina, ka Eiropas Savienība nespēj efektīvi īstenot savu piespiedu darba importa aizliegumu. Lai gan Eiropas Savienība ir pieņēmusi piespiedu darba importa aizliegumu, aizliegums stājas spēkā tikai 2027. gada 14. decembrī.* Ņemot vērā, ka Eiropas Savienība līdz šim datumam nevar īstenot pretpasākumus, tā to līdz norādītajam laikam nevar izdarīt "efektīvi". Turklāt Eiropas Savienības piespiedu darba importa aizliegumā trūkst dažu no neatkarīgā pētījumā identificētiem astoņiem elementiem, ar ko nosaka, vai piespiedu darba importa aizliegums būs efektīvs. Tādi, piemēram, ir publisko struktūru saraksts un atspēkojamas prezumpcijas.** Balstoties uz iepriekš minēto, ASV Transporta departaments secina, ka Eiropas Savienība nespēj efektīvi īstenot savu piespiedu darba importa aizliegumu.
*EU Forced Labor Regulation, Art. 39.
**Laura Murphy, Forced Labor Import Blueprint at 8-9."
Šī ir viena no divām tirdzniecības izmeklēšanām, ko administrācija šopavasar uzsāka vadoties pēc 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. panta. Tie ir centieni atjaunot ASV prezidenta Donalda Trampa globālos tarifus, ko februārī atcēla ASV Augstākā tiesa.[3] Plānots, ka spēkā esošais 10% pagaidu tarifs stāsies spēkā jūlijā,[4] un tam sekos 301. panta tarifs.
Eiropas Parlamenta (EP) Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernds Lange pēc pilnīgas sakāves Augstākajā tiesā sacīja, ka Vašingtona "izmisīgi meklē jaunu juridisko pamatu savas tarifu politikas saglabāšanai". “Apsūdzēt ES nepietiekamā rīcībā pret piespiedu darbu ir absurdi,” ierakstā vietnē X rakstīja Lange. “ES ir pieņēmusi pasaulē stingrākos noteikumus pret produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Tas ļoti līdzinās mēģinājumam pamatot faktus, lai iegūtu juridisko pamatojumu jau noteiktajiem tarifiem."[5] Šķiet, ka priekšsēdētājs ir piemirsis paskatīties spogulītī un saprast iemeslus zaudējumam tiesā. Tur sava loma ir Eiropas Padomes juristu kontingenta un dāsno juridisko ārpakalpojumu pārspīlētai kompetencei, Eiropas Padomes pārākuma sajūtai un viedumam ārpus Eiropas esošajā telpā. Vietējie lēmumi un to neatbilstība līgumiem skaidri norāda uz metropoles un lauku sētas attiecībām, kuru veidošanā Brisele ir pielikusi tik daudz pūles.
Notikumu gaita
Eiropas Savienība 2024. gadā pieņēma regulu, kas aizliedz produktus, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs,[6] un mērķis ir visai skaidrs: "piespiedu darba izskaušana piegādes ķēdēs". Ir pagājuši divi gadi, un Eiropa tā arī nav šo regulu ieviesusi, turklāt pārkāpumi un to iespējamība ir visai skaidri izsekojami. Nav ieviest ne atbilstošs mehānisms, ne kontrole un pārraudzība, un tas ir pretēji 2025. gada augustā ES un ASV kopīgajā paziņojumā nolemtajam.[7]
Kā jau minēts augstāk, ES piespiedu darba regulējums spēkā stāsies tikai no 2027. gada decembra, un ES dalībvalstis turpina parakstīto vienošanos pārkāpt, kā arī rada pārkāpšanai piemērotus apstākļus. Rezultātā ASV Darba pārvalde ir konstatējusi, ka ES nespēj efektīvi īstenot savu piespiedu darba importa aizliegumu.
EP 16. jūnijā rīkos galīgo balsojumu par likumdošanu, kas stāsies spēkā ar Tērnberijas vienošanos, un Trampa jaunākais "tarifu solis" varētu saasināt EP deputātu attieksmi pret to. Tās ietvaros ES piekrita pārtraukt piemērot tarifus ASV rūpniecības preču importam, vienlaikus lielākajai daļai Eiropas preču nosakot 15% tarifa griestus. Viss arvien vairāk samezglojas, un Vašingtonas jaunākais paziņojums par 10% tika publiskots dažas stundas pirms ES tirdzniecības vadītāja tikšanās ar ASV tirdzniecības vadītāju OECD ministru sanāsmes laikā Parīzē. Nekas labs jau šādās sarunās nav sagaidāms, jo tiesas lēmums un līguma nepildīšana ir vispārzināma.
Arī šoreiz pie visa vainot Ķīnu un Putinu neizdosies, jo iemesls ir EP savdabīgās prioritātes un atbildības trūkums par nepieņemtiem lēmumiem vai bezgalīgu to ieviešanas termiņu, kas Tērnberijas vienošanās ietvarā faktiski ir viens un tas pats.
EP vadītājas Metsolas nespējai mērķtiecīgi vadīt parlamenta darbu ir sava cena. Politiskās stabilitātes dēļ parlaments plašās diskusijās risina mazsvarīgus jautājumus. Jaunie ASV tarifi faktiski izbeidz tirdzniecību ar ASV, un tas būs postošs trieciens jau tā vājajai ES tautsaimniecībai. Labāk nedomāt, kā tas summēsies ar astronomiskām enerģijas izmaksām un (vismaz pagaidām) ne visai patīkamām laikapstākļu prognozēm ziemai.
Comments