Francijas sānsolis
- Taisnība Raksta
- Jul 23
- 3 min read
Ar pamatīgu reālpolitikas devu Vācija un citas Eiropas valstis panāca, ka ASV administrācija, nenonākot tiešā konfrontācijā ar Putinu, plāno sniegt atbalstu Ukrainai. Tramps ir paziņojis, ka ASV netieši piegādās ieročus Ukrainai. Kā jau iepriekš rakstījusi “Taisnība”, NATO koordinēs piegādes, bet par ieročiem maksās Eiropas valstis, kuru līderi un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite šo lēmumu vērtē kā ASV prezidenta lieliskās līderības pazīmi, ievērojot pirmo1 noteikumu attiecībās ar Trampu: slavējiet cilvēku.2
“Prezidenta kungs, dārgais Donald, tas ir patiešām liels notikums. Tas ir patiešām liels notikums,” sēžot Ovālajā kabinetā sacīja Rite. Savā runā tikai nedaudz atpalika Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs: “Mēs to darām savu interešu vadīti – tas Ukrainai palīdzēs aizstāvēties pret Krievijas terora kampaņu. Tas ir arī vienīgais veids, kā palielināt spiedienu uz Maskavu un panākt, ka tā beidzot risina miera sarunas. Visbeidzot, mēs parādām, ka mūsu un drošības politikas partneru virziens ir vienots”. Mercs ātri vien ir iemācījies, ka Trampu labāk kontrolēt ar pragmatismu, nevis konfrontāciju.
Trampa lēmums ir skaidrs. Ieroči tiks pārdoti un piegādāti NATO dalībvalstīm, un tām ir tiesības tos izmantot ne tikai savām vajadzībām, bet arī nodot Ukrainai. Pašsaprotami, ka tāda NATO dalībvalsts kā ASV neko nepirks un Ukrainai nepiegādās.
Valstis, kas piekrīt Trampa idejai, ir Rites uzskaitītās četras Ziemeļvalstis, Apvienotā Karaliste un Nīderlande.
Solis uz sāniem. Ne visas NATO Eiropas valstis šo plānu atbalsta. Atšķirīga pozīcija ir Francijai – tās prezidents Emanuels Makrons jau sen ir mudinājis eiropiešus iepirkt vietējo ražojumu un veidot savu aizsardzības rūpniecisko bāzi.
Parīze nepievienosies iniciatīvai iegādāties ASV ieročus, taču nav gluži patiesi, ka Eiropas aizsardzības industrija ir vienīgais iemesls. Francijas valdībai ir grūtības palielināt aizsardzības izdevumus, jo ir jāsamazina valsts izdevumi un jāierobežo Francijas satriecošais budžeta deficīts - 5,8% no IKP, tas ir lielākais eirozonā. Francija ir kļuvusi par vājo posmu, jo tās finansiālā situācija radījusi bažas investoru un kredītreitingu aģentūru vidū.
Francijā atrodas daži no lielākajiem ieroču ražotājiem Eiropā, un tiek mēģināts paātrināt visu veidu (no tankiem līdz iznīcinātājiem) ražošanu, lai palīdzētu kompensēt lejupslīdi citās nozarēs. Francijas parāds ir pieaudzis vairāk nekā gandrīz visām citām Eiropas valstīm un sasniedz 114% no iekšzemes kopprodukta. Lai to samazinātu, valstij būs jāiesaldē nemilitārie izdevumi un jāmudina iedzīvotājus “strādāt vairāk”.
Francijas premjerministrs Bairū brīdinājis - ja valsts nebūs izlēmīga, tā saskarsies ar Grieķijas mēroga finanšu krīzi. Ir jādara viss, lai ierobežotu pieaugošo parādu un deficītu. Viņš ierosināja virkni radikālu pasākumu valsts budžeta uzlabošanai, tostarp atcelt divus valsts svētkus (par tiem diskutējām arī tepat Latvijā). Visticamāk priekšlikumi, kas ir daļa no 2026. gada budžeta izklāsta, atjaunos sabiedrības sašutumu par Francijas finansēm.
Lai gan Francija zina, kādas ir Ukrainas vajadzības ļaunuma impērijas ietekmes mazināšanai, tā nevar sniegt nepieciešamo atbalstu. Francija nebūs tā, kas maksās amerikāņiem par ieročiem Ukrainai un, vai vispār jāmaksā ar franču nodokļu maksātāju naudu, ja valstī aicina “savilkt jostas”? Kāpēc gan Francijai būtu jāatbalsta ASV ieroču ražošanas kompānijas?
Ļaunas mēles gan runā, ka patiesais iemesls Francijas atbalsta trūkumam Ukrainai ir pavisam cits. Tās ir attiecības ar Krieviju.
Trampa tarifu draudi ir pārliecinoši – ja tarifi pārsniegs 20%, Francijas siera un vīna nozarēm ASV tirgus faktiski būs slēgts. To aizstāt var tikai Ķīna un Krievija, taču Ķīnas tirgus līdz šim nav izrādījis paaugstinātu interesi par Francijas precēm. Iespējams, to cena ir būtiski jāsamazina. Tarifa sekas nebūt nebūs tikai mazākuma valdības krišana, desmitiem tūkstošu darbavietu zaudēšana un tūkstošiem bankrotu lauksaimniecības nozarē un pārtikas pārstrādē. Tās būs zaļā politbiznesa kursa beigas.
Krievija ir Franciju uzvarējusi ar Trampa rokām un bez neviena šāviena. Iespējams, ka tad, kad savas iespējas būs izsmēluši droni, šādi izskatīsies nākotnes karš.
Francijas sekotāji. Čehijas premjerministrs Petrs Fiala paziņoja, ka Čehija nepiedalīsies ASV prezidenta Donalda Trampa projektā.3 Viņš paskaidroja, ka viņa valsts Ukrainu atbalstīs citos veidos un pašlaik koncentrējas uz iniciatīvu munīcijas jautājumā.
Nepārprotamu atturību pret šo darījumu ir paudušas Ungārija un Slovākija, kuras vairs nepiedalās nevienā Ukrainas militārā atbalsta pasākumā. Tas raksturīgi arī vairākām citām NATO dalībvalstīm Eiropas dienvidos. Secinājumus liek izdarīt apstāklis, ka šajā reģionā un tālāk uz rietumiem nevienā no dalībvalstīm par šo jautājumu nav bijusi pat politiska diskusija. Pagaidām to neiniciē arī mediji.
Comments