NATO vājākais ķēdes posms – 4.daļa

Mēs esam apskatījuši daudz un dažādus KF aģentus Vācijā, bet neesam vēl pievērsuši uzmanību iespējams pašam ietekmīgākajam vācietim Krievijā. Daudzi domā, ka tas ir bijušais kanclers Gerhards Šrēders, bet tā nav. Pats ietekmīgākais vācietis Krievijā ir viens no tuvākajiem Putina draugiem (ja vien šim cilvēkam vispār ir draugi), vai pareizāk sakot, līdzgaitniekiem - Matiass Varnigs (Matthias Warnig).

Varniga iepazīšanās ar Putinu aizsākās daudz senāk nekā ar Šrēderu. Tas notika laikā, kad Putins kļuva par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Varnigs ar Putinu vismaz pirms kara Ukrainā tikās daudz biežāk nekā ar Šrēders. Atšķirībā no vairuma valstu vadītāju, kuriem bieži bija jāgaida mēnešiem ilgi uz audienci pie Krievijas prezidenta, Varnigs Kremlī bija un iespējams joprojām ir regulārs viesis. Pirms kara abi draugi tikās "parasti ik pēc trim nedēļām", ziņo avoti Maskavā.

Varnigs starp Šrēderu un Medvedevu

Matiasam Varnigam un Vladimiram Putinam ir daudz kopīga. Abi uzauguši sociālistiskās valstīs un abi ir bijušie slepenā dienesta darbinieki. Viņu ceļi pirms ceturtdaļgadsimta krustojās nejaušības dēļ. Viņi izbaudīja viens otra sabiedrību un pavadīja daudz laika kopā. Viņi palīdzēja viens otram. Kad Putins izvirzījās varas centrā, arī Varnigs pacēlās un kļuva par vienu no ietekmīgākajiem vadītājiem Krievijas ekonomikā.

Viņu attiecības ir unikālas, taču tās simbolizē arī ciešās personiskās saites starp Vāciju un Krieviju. Tā ir daļa no iemesla, kāpēc Vācijas uzņēmumi ir brīdinājuši par sankciju noteikšanu pret Krieviju. Tādi cilvēki kā Varnigs laika gaitā ir izveidojuši spēcīgus ietekmes tīklus.

Karš Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas ļoti ietekmējušas Varnigu. ES un ASV melnajā sarakstā iekļāva svarīgākos “Bank Rossija” akcionārus: Putina uzticības personas Juriju Kovaļčuku un Nikolaju Šamalovu. Pirms tam ASV iesaldēja “Bank Rossija” aktīvus. Varnigs ļoti labi pazīst abus baņķierus. Kopš 2003. gada viņš ir direktoru padomes loceklis iestādē ar iesauku "Putina draugu banka". Amerikas un Eiropas pasākumi skāra arī Krievijas otro lielāko kredītiestādi “VTB Bank”, kurā strādā vairāk nekā 100 000 darbinieku. Varnig darbojas kā tās uzraudzības padomes loceklis.

Ir vairāki citi svarīgi amati, kurus ieņem Varnigs. Varnigs ieņem augstu posteni pasaulē lielākās enerģētikas kompānijas “Rosņeftj” direktoru padomē. Piecus procentus no pasaules naftas ieguves kontrolē “Rosņeftj”. Krievijā naftu transportē “Transņeftj”, kas pārrauga 70 000 km cauruļvadu. Varnigs ir arī “Transņeftj” direktoru padomē.

Varnigs ir pasaulē lielākā alumīnija ražotāja “Rusal” direktoru padomes priekšsēdētājs. Tiek ziņots, ka Putins personīgi iedeva Varnigam šo darbu, lai izšķirtu konfliktu starp īpašniekiem, kuri visi ir ietekmīgi oligarhi.

Runājot par gāzes eksportu, Varnigs ir uzņēmuma “Nord Stream AG” direktors, kas pārvalda gāzes vadu, kas caur Baltijas jūru savieno Krievijas Viborgu ar Vācijas Lubminu. Šeit stāsts aprit pilnu apli. Akcionāru komitejas priekšsēdētājs ir vēl viens Putina draugs: Gerhards Šrēders.

Viņu saites bija acīmredzamas 2014. gada 28. aprīļa vakarā ap pulksten 22:30, kad Šrēders stājās pie Jusupova pils durvīm Sanktpēterburgā. Tad pa ceļu steidzās melns limuzīns. Vladimirs Putins izkāpa no mašīnas un apskāva Šrēderu, sveicot viņu 70. dzimšanas dienā.

Šīs ainas fotogrāfijas Vācijā izraisīja lielu satraukumu. Ukrainā tobrīd tuvojās karš, ko veicināja ievērojams Krievijas atbalsts separātistiem Doņeckā un Luhanskā. Fotogrāfijās parādās vēl viens vīrietis tumšā uzvalkā. Vīrietis Vācijā nav plaši pazīstams. Tas ir Matiass Varnigs.

Kā Varnigs kļuva par vienu no galvenajiem cilvēkiem Krievijas ekonomikā? Varbūt vēl svarīgāk: kā viņš kļuva tik tuvs Putinam? Atbilžu meklējumi mūs ved tālu pagātnē.

Skolēns no Nīderlausicas apgabala bija viegls mērķis Vācijas demokrātiskās republikas slepenā dienesta “Stasi” virsniekiem. Viņi paskaidroja, ka viņu misija nav nekas cits kā sociālisms, kas ir jāaizsargā un jāuzlabo. Lai to izdarītu, viņiem bija vajadzīgi tādi talantīgi cilvēki kā viņš.

Matiass Varnigs, toreiz 18 gadus vecs un Vācijas Demokrātiskās Republikas oficiālās sociālistiskās jaunatnes kustības, Brīvās vācu jaunatnes sekretārs, nekavējoties piekrita un parakstījās, lai kļūtu par “Stasi” virsnieku.

Šis lēmums noteiks jaunā vīrieša nākotni. Ministrija pieņēma visus viņa lēmumus viņa vietā: kāds karjeras ceļš viņam jāiet un kas viņam jādara, lai to sasniegtu. Pat pirms vidusskolas beigšanas viņš reģistrējās SED, Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijā. Armijā viņu neiesauca, bet sešus mēnešus mācījās pamatapmācībā “Stasi” aizsargu pulkā.

1975. gada 1. aprīlī sākās viņa karjera. Varnigs bija apmācīts kā aģents Ārējās izlūkošanas departamentā HVA (Hauptverwaltung für Aufklärung jeb galvenajā izlūkošanas direktorātā). Viņam bija jākļūst par OibE, virsnieku īpašiem mērķiem ( offizier im besonderen einsatz ).

Viņam bija nepieciešama paralēla civilā dzīve. Viņš mācījās Austrumberlīnes Ekonomikas augstskolā, kur viņa kursa biedri nezināja, ka Varnigs ir slepenā dienesta aģents. Viņa “Stasi” koda vārds bija “Ökonoms” (ekonomists). Viņš palika OibE savā pirmajā darba vietā pēc absolvēšanas, kas bija Austrumvācijas Ārējās tirdzniecības ministrijā — ideāla vieta, kur iesaistīties rūpnieciskajā spiegošanā. Viņa privātā dzīve bija diezgan vidēja; Varnigs apprecējās savā 24. dzimšanas dienā, un drīz pēc tam pasaulē nāca viņa dēls Stefans un meita Klaudija.

Katrs spiega sapnis kļuva par realitāti jaunajam tēvam ļoti agri, kad viņš tika nosūtīts uz ienaidnieka valsti. Kopā ar ģimeni Varnigs pārcēlās uz Diseldorfu, pēc tam uz Rietumvāciju, un īrēja dzīvokli Bilkas rajonā.

Varnigs strādāja par tirdzniecības pārstāvi, bet patiesībā viņš bija slepenais spiegs. Viņa kodētais vārds tagad bija “Artūrs”.

Oficiāli cilvēks, kurš vienmēr palika uzticīgs sociālistiskajām vērtībām, tika nodarbināts Austrumvācijas tirdzniecības misijā Graf-Ādolfa ielā, netālu no galvenās dzelzceļa stacijas. Varnigs strādāja par tirdzniecības pārstāvi, bet patiesībā viņš bija slepenais spiegs.

Varnig bija dzīvespriecīgs un vienkāršs, tāpēc viņam bija viegli nodibināt jaunus kontaktus. Brandenburgas laukos dzimušais “Stasi” spiegs prata pielāgoties jaunai videi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir Krupp, Rheinbraun un Thyssen, BASF, Data Becker vai Dresdner Bank, informācija liecina, ka jaunajam aģentam nebija grūti iegūt sensitīvu informāciju.

Pēc Berlīnes mūra krišanas citiem “Stasi” spiegiem viņu pagātnes dēļ tika liegta jauna karjera. Varnigam tas bija gluži pretēji. Viņa spiega karjera bija pirmais neaizstājamais pamatelements grandiozajai karjerai kapitālismā, sistēmā, kuru viņš mēdza nicināt un pret kuru it kā bija mācīts cīnīties.

Tā nebija liela problēma, kad Rietumvācijas iekšzemes drošības aģentūrai radās aizdomas, ka Varnigs, vīrietis no austrumiem, strādājis par spiegu. Viņam sekoja, bet Rietumvācijas izlūkdienests sazinājās, izmantojot oficiālo vadu sistēmu, kuru “Stasi” bija iespēja izsekot. 1989. gadā Varnigam “Stasi” pavēlēja atgriezties mājās, kur viņš strādāja slepenā dienesta galvenajā mītnē Austrumberlīnē.

Varniga veiksmīgā “Stasi” spiega pagātne ļāva viņam arī uzturēt plašu kontaktu tīklu Austrumvācijā. Kad premjerministra Hansa Modrova Sociālistiskās Vienotības valdība stājās amatā, Varnigs tika pieņemts darbā par nodaļas vadītāju.

Pēc tam viņš piedalījās sarunās par Vācijas ekonomisko un monetāro savienību. Pārrunu laikā viņam izveidojās vēl viena liktenīga paziņa. Komandējuma braucienā uz Bonnu viņš satika Volfgangu Rēleru, toreizējo Dresdner bankas direktoru padomes priekšsēdētāju. Pateicoties savai harizmai, Varnigam pat izdevās uzvarēt Rēleru, kuram bija nepieciešams kvalificēts personāls bankas paplašināšanai austrumu virzienā.

"Ko jūs vēlaties darīt, kad VDR vairs nebūs?", Rēlers jautāja jaunajam vīrietim, kuram tajā brīdī bija 35 gadi un nebija plāna. Viņš bija pateicīgs par piedāvājumu.

Pametis Austrumvācijas izlūkdienestu hauptmana (kapteiņa ekvivalents) pakāpē, Varnigs sāka savu jauno darbu 1990. gada 20. maijā. Viņa galvenais uzdevums: rūpēties par Austrumvāciju un Treuhandanstalt (Trasta aģentūra, kas privatizēja austrumus). Viņa priekšnieks bija Bernhards Valters, valdes loceklis, kurš bija atbildīgs par bijušajām VDR un Varšavas pakta valstīm. Valters kļuva par Rolera pēcteci un nosūtīja savu protežē uz Londonu, lai mācītos banku jomā.

Varnigs ātri mācījās. Viņš labi pārzina rietumu kapitālistisko sistēmu, un viņam bija vajadzīgā pieredze un tīkli austrumos, padarot viņu par vērtīgu darbinieku. Gadu pēc tam, kad viņš sāka strādāt bankā, Valteram bija ārkārtīgi svarīga misija: "Tu taču runā krieviski, vai ne?" Tikai slikti, skolas krievu valoda, Varnigs atbildēja. "Jūs zināt valodu, tas ir tas, ko jūs sakāt savā CV," Rēlers iebilda.

Atkal Varnigs bija īstajā vietā un īstajā laikā: viņš kļuva par pieprasītu padomnieku sarunās par brūkošās Padomju Savienības parādu restrukturizāciju un Dresdner bankas paplašināšanās plānu pirmajos soļos jaunajā Krievijā. Viņam uzticējās valdes loceklis Valters, kurš deva rīkojumu veidot jaunus kontaktus visā valstī. Viņa vienīgais uzdevums: rūpīgi sekot līdzi tam, kā notiek Krievijā. Varnig ieteica savai bankai atvērt biroju Sanktpēterburgā. Frankfurtes galvenās mītnes vadītāji piekrita. Jaunais biroja vadītājs? Protams, Varnigs.

Matiass Varnigs pacietīgi sēdēja rātsnama biroja niecīgā priekštelpā. Viņš ļoti vēlējās satikt cilvēku, kurš strādāja aiz šīm slēgtajām durvīm: Vladimiru Putinu. Putins vēl nebija augstākā līmeņa politiķis, bet drīzāk topošais ierēdnis, kas bija atbildīgs par ārējo tirdzniecību.

Pat tajā laikā savā karjerā Putins lika viesiem gaidīt. Varnigam bija jāsēž astoņas stundas. 2007. gadā viņš teica Welt am Sonntag, ka Krievijā jums ir nepieciešams daudz izturības; ja jums kaut kas ir vajadzīgs no cilvēka un jūs nevarat dot tiešu rīkojumu šai personai, tad jums ir jāgaida.

Varniga lūgums Putinam bija ļoti svarīgs. Gada beigās Dresdner bank bija paredzēts atvērt savu pirmo biroju Sanktpēterburgā.

Vācieša krievu valoda bija briesmīga, un viņu pavadīja tulks. Putins, kurš lielu daļu 80. gadu bija pavadījis kā VDK virsnieks Drēzdenē, vairākas minūtes klausījās tulkā, pirms zaudēja pacietību.

"Izbeidziet šīs muļķības, runāsim vāciski, man nav laika tulkam," viņš iesaucās Varnigam, kuram šāda kašķīga uzvedība īpaši nerūp. Taču tikšanās bija veiksmīga, un Dresdner bank atvēra savu biroju 1991. gada 12. decembrī.

Varnigs dzīvoja viesnīcā, kamēr viņa ģimene palika mājās Vācijā. Nedēļas nogalēs viņš jutās vientuļš, un Putins regulāri aicināja viņu uz savu māju. Viņi runāja vāciski un dzēra “Jever”, vācu alu ar rūgtenu garšu, jo Putina iecienītais “Radeberger” nebija pieejams. Viņi saprata, ka viņu karjeras ceļi ir bijuši diezgan līdzīgi. Viņi bija no vienas paaudzes, abi agri apprecējās un abiem bija divi bērni.

Viens likteņa pagrieziens viņus drīz vien satuvināja. 1993. gadā toreizējā Putina sieva Ludmila cieta dzīvībai bīstamā autoavārijā. Varnig ātri palīdzēja, un Ludmilai Vācijā tika veikta operācija. Bank Dresdners apmaksāja izdevumus.

Varnigs arī palīdzēja savam draugam piedalīties seminārā Kēnigšteinā netālu no Frankfurtes par tēmu, kas ir ļoti aktuāla Sanktpēterburgai: banku regulējums. Var pieņemt, ka Putins Varniga gatavību palīdzēt uztvēra kā sava veida draudzības pierādījumu, ko viņš kopš tā laika ir lolojis.

1993. gadā Dresdner kļuva par pirmo Rietumu kredītiestādi Krievijā, kas atvēra universālu banku. Kā stāsta kāds tuvs paziņa, Varniga devīze ir: “Nav slikti ar kādu būt labiem draugiem.”

Bijušo spiegu ceļi nešķīrās pat tad, kad Putinam 1996. gadā nācās pārorientēties. Viņa patrons, Sanktpēterburgas mērs Anatolijs Sobčaks bija zaudējis pašvaldību vēlēšanās.

Putins, kurš bija izvirzījies vicemēra amatā, tagad mainīja pilsētu un pārcēlās uz Maskavu, lai strādātu Kremļa prezidenta administrācijā. Nākamajā ziemā abi vīrieši pavadīja ziemas brīvdienas kopā ar savām ģimenēm Davosā, Šveicē.

Pēc apmēram trim gadiem Varnigs sadraudzēsies ar vienu no visspēcīgākajiem cilvēkiem uz zemes. Pat tad, kad 2005. gadā viņa kā “Stasi” spiega pagātne tika publiskota, tas nemainīja viņa stāvokli. Toreiz viņš bija pārāk svarīgs.

Varnigs Krievijā nekad nejutās kā mājās un apmetās uz dzīvi Vācijas dienvidrietumos. Viņš dzīvo iespaidīgā īpašumā netālu no Freiburgas, idilliskā vidē ar lielisku skatu pār cietoksni. Šo īpašumu viņš dala ar savu otro sievu Jeļenu, krievieti, kuru viņš satika 90. gadu beigās Sanktpēterburgā. Pārim joprojām pieder dzīvoklis 12 stāvu ēkā Maskavas pievārtē.

Viņi pameta Maskavu, kad viņu pirmais bērns sasniedza skolas vecumu. Tuvi draugi stāsta, ka Varnigs domājis par Hamburgu vai Berlīni, taču izvēlējies māju netālu no robežas ar Šveici, jo laikapstākļi ir labāki.

Varnigs nodibināja MW Invest GmbH & Co KG, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu, kurā ir akcijas visiem viņa bērniem, un kas investē nekustamajā īpašumā Breisgau, viņa jaunajā mājā. Viņš Krievijā bija nopelnījis ļoti labi, un tiek uzskatīts, ka viņa uzņēmums pārvalda līdzekļus, kuru apmērs pārsniedz 10 miljonus eiro. Kapitālisms viņam ir labi kalpojis.

Viņš ir viens no retajiem, kurš, runājot ar Putinu, atklāti izsaka savas domas.

Viņš ir ļoti noslēpumains par savu personīgo dzīvi un nevēlas publiski runāt par savu pagātni. Viņš izvairās no medijiem, tikai reti sniedz intervijas. Reiz viņam jautāja, vai viņam ir Putina mobilā tālruņa numurs. "Protams, nē," viņš atbildēja.

Par attiecībām ar Krievijas prezidentu viņš jau no sākuma klusējis. Viņš vienkārši nav tāds, kas neapdomīgi šauj ārā lietas par personīgām detaļām.

Daži saka, ka Varnigs ir skeptisks par Krievijas lomu Ukrainā. "Viņš ir viens no retajiem, kurš atklāti izsaka savas domas, runājot ar Putinu," sacīja Varnigam tuvs avots. Bet tas acīmredzami nekaitē viņu draudzībai.

Varnig jau sen ir centies atteikties no Nord Stream direktora amata; cauruļvads ir izbūvēts, tam nepieciešama tikai apkope. Gan akcionāri, gan Putins lūdza vadītāju pagaidām palikt darbā. Ņemot vērā laika nemierīgo raksturu, Brandenburgas vīrietis Putinam ir kļuvis vēl svarīgāks.

Turklāt tiek uzskatīts, ka Putins meklē vēl vienu darbu savam uzticamajam draugam. Valsts uzņēmumam Gazprom nepieciešams pilnīgs kapitālais remonts. Ja Putins izvēlēsies dot projektam zaļo gaismu, Varnigs varētu kļūt par Putina galveno padomnieku. Diez vai viņš noraidīs šo piedāvājumu. Varnigs reiz teica, ka "nav racionālu iemeslu, lai iekostu rokā, kas baro jūs Krievijā".

Lasi mūsu pirmo daļu šeit

Lasi mūsu otro daļu šeit

Lasi mūsu trešo daļu šeit