Skaitīt... protam?

Taisnība Raksta
Feb 3
6 min read

20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.

Norvēģu rakstnieks Alfs Preisens (Alf Prøysen, 1914–1970) Ziemeļvalstīs joprojām ir labi zināms ar savu īsto stāstu krājumu "Durvju rāmis no hematīta" (1945), tomēr ārpus reģiona visbiežāk izdoti ir īsi stāsti, dzejoļi un pasakas bērniem. Starp tiem "Kazlēns, kas prata skaitīt līdz desmit" – darbs sarakstīts 1957. gadā, un šajā gadā to vienlaicīgi izdod Zviedrijā un Norvēģijā. Šī ir pasaka par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz desmit un šī prasme palīdzēja viņam un viņa draugiem dažādās situācijās. Pasakas galvenā mācība ir par to, cik svarīgi ir iemācīties skaitīt, jo tas var noderēt jebkurā dzīves situācijā. Tas ir stāsts arī par draudzību, izpalīdzību un ziņkārību. Tomēr svarīgākais ir spējas apgūt skaitīt līdz desmit.

Mūsdienās ne mazums kritiķu pievērš uzmanību nepietiekošai autora izpratnei par dzīvnieku tiesībām un personas datu aizsardzību, tomēr tas neattur ik pa dažiem gadiem šo Alfa Preisena darbu atkārtoti izdot arī mūsdienās.

Prasmes skaitīt

Lai arī pasakas nepārprotamā norāde ir tas, cik svarīgi ir iemācīties skaitīt, jo tas var noderēt jebkurā dzīves situācijā, tas ne vienmēr tiek šādi uztverts, jo pasaka tomēr ir tikai bērniem. Vairums bērnu skaitīšanu apgūst bērnudārzā, citi – sākumskolas pirmajās klasēs, bet gandrīz visi jau ceturtajā klasē. Reizrēķins daudzus gadus jau vairs nav obligāts, un zināšanas 9. klases centralizētos eksāmenos ir pilnīgi pietiekošas 10% līmenī (šogad solās necilvēcīgi būs jau 15% līmenī kā minimālas). Tāda ir gadiem ilgi Jaunās konservatīvās un Jaunās Vienotības IZM ministru noteiktā planka. To kā mūris aizstāv ministre Melbārde, un grožus stingri notur arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Agitas Zariņas-Stūres virsvadībā, sekojot Jaunās Vienotības politnostādnēm.

Ja naivas bērnu pasaku rakstnieks bija iedomājies pasauli, kurā kazlēns ir apguvis visu mācību priekšmetu un prot skaitīt līdz desmit, tad mūsu zemē pilnīgi pietiekoši ir uzrādīt 10% zināšanas, tas ir prast skaitīt līdz viens.

Jaunos censoņus turpat atgriež arī 15%. Politdarbinieku sasniegtais ir ar dabiskām konsekvencēm sabiedrībā.

Labākie piemēri

Atturoties no tiešām norādēm, izcelt nepieciešamību spēt veikt pašus vienkāršākos aprēķinus galvā, skaitīt un savstarpēji salīdzināt dažādus skaitliskus lielumus ir neaizpildāms robs mūsu dzīvē. Nav zināms veikals, kurā cenu zīmes ar piemērotām atlaidēm procentos būtu nekļūdīgi aprēķinātas, bet tas jau pārāk sarežģīti un var atteikties no šāda pirkuma. Daudz neviennozīmīgāks skaitīt prasmes iztrūkums ir amatpersonu pašdarbībā, jo tad tiek operēts ar nodokļu maksātāju naudu. Piemēri burtiski katru dienu birst no valsts augstākajām amatpersonām, ministriem un, nonākot līdz ierēdņiem un pašvaldībām, filma pilnīgi trūkst un ir nepieciešams brīdinājums par vecuma ierobežojumu "18+ gadi".

Visai uzskatāms piemērs ar paliekošu vērtību ir premjeres veiktais Rail Baltica trašu garumu salīdzinājums visās trīs Baltijas valstīs. Jaunās Vienotības premjere Evika Siliņa ir pārliecināta: "Mums ir visgarākais Rail Baltica posms".[1] Starp citām atklāsmēm premjere tā saka Latvijas Radio "Krustpunktā" 2026. gada 22. janvārī. Ja Rail Baltica trases posms Lietuvā ir 392 km un Igaunijā 213 km, tad ar Latvijas 265 km te ar tradicionālās matemātikas zināšanām nesanāk premjeres deklarētais garākais posms Baltijā. Kritiķiem jāsaprot, ka te tie skaitļi ir ar trīs zīmēm un "Kazlēna skolā" šādus lielumus neapskata. Pussolis vairs šķir no prezidenta Trampa leksikai raksturīgiem apgalvojumiem, piemēram, deklarējot, ka Ķīna tikai ražo vēja turbīnas, bet pati tās neizmanto un ka tie, kas izmanto, ir galīgi muļķi. Patiesībā aptuveni puse no visā pasaulē uzstādītām vēja turbīnām atrodas Ķīnā.

Diemžēl Eiropas Revīzijas palāta nav augusi līdz ar kazlēnu un jau pirmajā nedēļā audits Rail Baltica atklāja daudz vairāk, nekā deputāta Kulberga Saeimas krāsainu kartiņu vicināšanas pasākums.

Nekompetence, paviršība un bezatbildība tiks vērtēta ne tikai ES vissliktāk pārvaldītā projektā ar visneiedomājamāko sadārdzināšanu tieši Latvijā, bet darbs visdrīzāk te būs OLAF (Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai) un EPPO (Eiropas prokuratūrai). Padomju un valžu tipāžu darbības apdrošināšana vairs nebūs spēkā.

Bet atrakcijas turpinās un zināms, ka par 20 miljoniem eiro uzbūvētā "Briškena pāļa" konservācija varētu izmaksāt pat līdz 550 000 eiro.[2] Slikti ar to skaitīšanu atkal sanācis.

Ne mazāk raksturīgi piemēri plaši apskatīti saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu, kur finanšu ministra Ašeradena un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Čakšai bija sakāms viens un tas pats, kad centās deputātus pārliecināt, lai viņi par budžetu balso. Budžets esot sabalansēts un īpaši labs. Tikai beigās gan seko piebilde, ka šai balansēšanai būs vajadzīgs vēl kāds nieks – papildus aizņēmums divu miljardu eiro apmērā. Nobalsoja tā arī nesaprotot, kas tas ir. Tur par daudz to ciparu, lai saprastu kas ar ko te balansējas, gluži kā tam kazlēnam ar to laivas peldspējas balansēšanu. Tādēļ budžets jāreklamē, līdz tam noticēs, un reklāmai budžetā bija iestrādāti īpaši līdzekļi[3]. Naudas plūsmu virzīja arī uz komerciālajām stacijām (Skonto un SWH).

Starp skaitīšanas zināšanu problemātiskajām zonām redzamākā noteikti ir Bārbijas valdības ministru biroju izvēle, iekārtojums un, protams, padomnieki. Tieši padomnieki, kuru izvēle un skaits vienmēr raisījuši skaļas diskusijas sabiedrībā. Tā tas ir jebkurai valdībai, kurā līdzdarbojas Vienotība un tās atvasinājums Jaunajā Vienotībā. Ziedu laiki ir brīžos, kad valdību vada Jaunā Vienotība.

Vienkārši pilsoņi un vēlētāji ne vienmēr labi orientējas nodokļu maksātāju apmaksātā politdarbinieku vidē. Savulaik to pārliecinoši skaidroja toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš savā birojā amatā iekārtoja māsīcu: "Pasaule mums ir spogulis, kurā mēs katrs redzam to savu atspulgu droši vien".

Kopumā ministru padomnieku sastāvs liecina, ka darbā pieņemšanas galvenais kritērijs vairs nav tikai personīga pazīšanās. Ja vēl pirms 10-20 gadiem, lūkojoties ministru biroju padomnieku sarakstos, varēja domāt, ka darbā pieņemti galvenokārt draugi, partijas un medību biedri, kā arī "labi cilvēki, kurus vajag kaut kur iekārtot", tad tagad personāla izvēle kopumā bijusi mērķtiecīgāka...[4] Laiki mainās un ilgstoši nevienam neizdevās pārsniegt IZM ministres Čakšas absolūto rekordu, kur paspārni bija guvuši 13 un pat vienu brīdi 16 padomnieki. Viens par otru slīpāki. Te pēkšņi Jaunās Vienotības veselības ministrs pa viņam vien zināmiem īsceļiem rekrutējis dažādām saimnieciskām vajadzībām jau 20 padomniekus.[5] Ministrijas mājas lapa gan norāda, ka uzskaitē šeit ir tikai 18 padomnieki.[6] Visi taču līdzi jūt ministram, kurš tā arī nav apguvis skaitīt prasmi, un nabagam sajucis, kas tur īsti ganās.

Atliks vien veidot atsevišķu padomnieku organizēšanas un pārvaldīšanas padomi un kādu valdi arī. Lai tā pēc tā labākajām Vienotības tradīcijām būtu un tā pamatīgāk nostiprinātu padomju nomenklatūru.

Valsts pārvaldība skaitīt neprot, un tad sanāk, ka tās uzturēšanai ir jāņem jauni un jauni aizņēmumi, kas Latvijai pagājušā gada beigās bija jau sasniedz 45,2% no IKP (Lietuvā 40,7%, bet Igaunijā 22,9%). Pat bez skaitīšanas prasmēm esam pirmrindniekos parādu verdzībā, bet noteikti varam vēl vairāk.[7]

Tikai nevajag satraukties, valdība ir modra un jau pirms gada izveidojot īpašu rīcības grupu birokrātijas mazināšanai, atjaunoja tas sastāvu un vadoņus.[8] Nemainīgs palika konstruktīvais Māmiņu klubs un kā galvenais virzošais spēks – Providus. Likumsakarīgs ir rezultāts, kas nemaz nav gaidīts. Nevar taču ar pārmaiņām bojāt padomju zemes nomenklatūru, jo kurš tad vēlēs, ja visiem netiks laikā iedalītas prēmijas un citi labumi? Citās zemēs gan to sauc par tirgošanos ar ietekmi.

Likumsakarīgs rezultāts premjeres 2025. gada 21. februārī izsludinātie valdības gada darbi. Viņa tos nosauca par "valdības uzrāviena 4x4" plānu, kurā pirmā prioritāte ir drošības stiprināšana. Darāmā vēl daudz.[9] Liela brēka – trīs ministrus nomainīja pret vēl nespējīgākiem un džipa vietā nodokļu maksātāji šajās spēlītēs saņēma dip dap mini, atbilstoši spējām kaut kur un kaut ko pārvietot. Plāns esot šogad pagūt pedāļus pielikt. Nevajag gan pārsteigties – arī skaitīt jāmācās lēnām un paliekoši, citādi bezgalīgi tas kazlēns pie peļķes stāvēs un nekas nenotiks.[10]

Iespējamais risinājums

Laiki tādi, ka jebkuram risinājumam vajag alternatīvas. Tām jābūt saudzīgām, tās nedrīkst izraisīt depresiju. Iespējams, ka "Kazlēna skolas" zintis pie mums kļuvušas par ikdienas nepieciešamību, tā teikt – stratēģiskas un vajadzīgas nacionālajai drošībai. Lai arī Saeima ar grozījumiem Izglītības likumā būtiski ierobežoja tālmācības pieejamību sākumskolā un daļēji arī pamatskolā, būtu jāņem vērā, ka "Kazlēna skolā" izglītojamie ir pilngadīgi.

Par ierēdņiem un amatpersonām rūpi tur Valsts administrācijas skola, kur sagatavošanas kursi "Kazlēna skolai" ir visai plaši pieejami no sērijas "Cietīsim skaisti". Tā Valsts administrācijas skola piedāvā "Mākslīgā intelekta metodes ikdienas darbam un radošumam"(P-I-89) un "Kā parūpēties par sevi digitālajā laikmetā" (DIG-D1-3). Tas jau tas pats ko šī sevis mīlēšanas kursa autore piedāvā kā "Labbūtības līderība koučinga supervīzija".[11] Ja mācībās tiek sekmīgi apgūti Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr.2.3.2.2.i.0/1/23/I/VARAM/001 "Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija" līdzekļi, prasmes skaitīt līdz desmit te izpaliek. Varbūt vismaz šo kantori kāds pievienos bezdarbnieku apmācības iespējām Nodarbinātības valsts aģentūrās paspārnē.

Vienmēr ir pieejami pašiniciēti apmācības veidi. Ja reiz olimpiskie apļi ir pieci, tad to pareiza saskaitīšana jau ir 50% no zināšanām. Vienkārši izcili! Tikai tādēļ uz Olimpiskajām spēlēm "Milāna-Kortīna 2026" dodas premjere ar trim ģērbējām un apteksnēm – mācību brauciens Olimpiskās delegācijas sastāvā.[12] Līdzi tiek ņemt arī izglītības un zinātnes ministre, jo jāgatavojas taču centralizētajiem eksāmeniem valstī! Skarbi, un neļauj ministrei delegācijā ņemt līdzi arī kādu tipāžu vismaz briļļu slaucīšanai. Visiem ir jāmācās!