Skarbs vēstījums Eiropai
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 10 min read
Tāpat jau bija zināms, ka eiropiešu nepārtrauktā vizināšanās uz Balto namu, dīkšana un gaudošana vienreiz beigsies, un ne jau par labu Eiropai. Kopš šī gada februāra ir izskanējuši neskaitāmi daudzi prezidenta Trampa administrācijas aicinājumi un ieteikumi ne sevišķi diplomātiskā valodā. Tas nav palīdzējis.
Nav zināms, kas bija pēdējais piliens, kas Trampa administrācijai lika pāriet no vārdiem uz rīcību – Eiropa ASV vairs nevar uzskatīt par pietiekoši drošu partneri, kuram jāpilda savas saistības un pienākumi.
Pārmaiņas NATO kartē
ASV administrācija tikai 5. decembrī nepārprotami paziņoja, ka vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņem lielāko daļu NATO aizsardzības saistību, no raķešu ražošanas līdz izlūkošanas datu vākšanai.1 ASV atstāj Eiropu – paliek tikai pāris bāzes un atsevišķi kritiski nozīmīgi centri, un no 2027. gada NATO Eiropas valstīm pašām jābūt gatavām sevi aizsargāt.
ASV armijas sniegtais atbalsts tiek pārklasificēts par maksas pakalpojumu.
To izziņoja Eiropas NATO valstu delegāciju sanāksmē Vašingtonā, kur visai skaidri norādīja, ka ASV neapmierina temps, kādā Eiropa attīsta savas aizsardzības spējas pēc 2022. gadā notikušā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
ASV amatpersonas brīdināja, ka, ja Eiropa neievēros 2027. gada termiņu, ASV varētu ne tikai ierobežot, bet arī pārtraukt dalību dažos NATO aizsardzības koordinācijas mehānismos. Turpmāka detalizācija netika sniegta, tomēr Eiropas valstīm ir vēl nedaudz vairāk par 12 mēnešiem, lai visai enerģiski rīkotos. Tas nav noticis iepriekšējo gadu laikā. Eiropas amatpersonas gan ir norādījušas, ka ar investīcijām un politisko gribu vien nepietiek, lai Eiropa īstermiņā aizstātu ASV spējas, un, ka 2027. gada termiņš ir nereāls. ASV vairs nevēlas dzirdēt atrunas par dažādiem sarežģījumiem un kavēšanos aprīkojuma piegādē, lai gan zināms, ka ir ne mazums augstvērtīgu ASV ražotu ieroču sistēmu, kas jau ir pasūtītas, Eiropa nonāks tikai 2028. gadā.
Vienlaicīgi ASV sniedz iespējas, kuras nevar vienkārši iegādāties – piemēram, unikālas izlūkošanas, novērošanas un atpazīšanas sistēmas, kas ir izrādījušās ļoti nozīmīgas karā Ukrainā. Tās ir jaunās tehnoloģijas, kas ļoti strauji attīstās, bet tiek pārāk lēni apgūtas Eiropā. Nepieciešamās kompetences un militāro sistēmu elementus Eiropā neievieš dažādo ierobežojumu dēļ [domāti ASV lielo IT kompāniju produkti, jo īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta produktiem], un tas veicina nepārvaramas digitālās un tehnoloģiskās plaisas veidošanos starp NATO Amerikas un Eiropas partneriem.
Eiropas Savienība (ES) ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sagatavot kontinentu pašaizsardzībai un apgalvo, ka tai jānovērš nepilnības pretgaisa aizsardzībā, dronos, kiberkaradarbības spējās, munīcijā un citās jomās. Termiņš ir ļoti ambiciozs, norādījušas Eiropas amatpersonas un analītiķi. Līdz ar to, ASV noteiktais 2027. gads vairumam Eiropas amatpersonu ir spriestspēju paralizējošs un traumatisks, jo ir pierasts pie jaunā normālā – scenārija, kurā Rietumeiropa nav nekāda drošības sala. Eiropu jau ikdienā modina nezināmas izcelsmes militāras kvalitātes dronu lidojumi virs militārām bāzēm, kodolobjektiem un tikko tie no kontinentālās Eiropas uz Īriju pavadīja arī Ukrainas prezidenta lidojumu.
Tā vai citādi, no 2027. gada virs Eiropas beigs darboties ASV aizsardzības "lietussargs" un, lietus gadījumā, eiropiešiem ir pēdējais laiks vismaz kādu lietusmētelīti piemeklēt.
ASV Nacionālā drošības stratēģija
Nacionālās drošības stratēģija ir dokuments, ko ASV prezidenti parasti publicē reizi katrā no saviem pilnvaru termiņiem, un tas izklāsta oficiālās ASV globālās prioritātes. 33 lappušu garais dokuments no viņa administrācijas puses ir rets formāls Trampa ārpolitikas pasaules uzskata skaidrojums, kas līdz šim vienmēr ir bijusi skaidra vaduguns, kā ASV valdība pa jomām sadala budžetu un nosaka tās politikas prioritātes.
Par šāda būtiski pārstrādāta dokumenta nepieciešamību prezidents Tramps runāja jau savās priekšvēlēšanu runās, un ir vairākkārt to minējis arī kopš šī gada februāra. Dokuments veidots pakāpeniski, ar daudzām stratēģijas elementu detalizācijām un gada laikā publiski pieejami bijuši tikai daži šādi melnraksti. Par dokumentu administrācija sāka diskutēt tikai pēc izmaiņām daudzās ASV federālajās institūcijās, jo dokuments nav ticis paredzēts Kara ministrijas un Pentagona iekšējai lietošanai. Tas ir politisks dokuments, un ir vairāk jālasa starp rindām pateiktais, nekā tajās uzrakstītais.
Dokumentu parakstīja 25. novembrī un, pēc papildus saskaņošanām ar Baltā nama administrāciju (piemēram, Finanšu ministrs Skots Besents mudināja mīkstināt valodu par Pekinu2) un Senāta komisiju, tas kopš 5. decembra ir publiski pieejams3. To vajadzētu ļoti rūpīgi lasīt vismaz Ārlietu ministrijās un atbilstošās parlamentu komisijās visās Eiropas valstīs, negaidot, kad no paralīzes pēc arestiem un kratīšanām Eiropas Komisijas ārlietu resorā lasītprasmi atgūs tur atlikušie darbinieki.
ASV stratēģijas pamattēze ir – laiks, kas ASV kontrolēja visas pasaules kārtību, ir beidzies. Dokumentā netieši norādīts, ka turpmākā ASV politika ir atgriešanās pie Monro doktrīnas. Izklāstītais apšauba, vai Eiropa nākotnē spēs saglabāt savu statusu kā svarīgam ASV sabiedrotajam.4
Stratēģija norāda, ka ASV globālā mēroga ir jāizdara izaicinošas izvēles. Dokumentā teikts, ka "pēc Aukstā kara beigām Amerikas ārpolitikas elites pārliecināja sevi, ka pastāvīga Amerikas dominēšana pār visu pasauli ir mūsu valsts interesēs. Tomēr citu valstu lietas ir mūsu rūpes tikai tad, ja to darbības tieši apdraud mūsu intereses".
Pasaules kārtība
ASV atjaunos dominējošo stāvokli Rietumu puslodē, veidos militāros spēkus Indo-Klusā okeāna reģionā un, iespējams, pārskatīs prioritātes citos pasaules reģionos. Visai nepārprotami, kā teikts dokumentā: "Laiks, kad Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja visu pasaules kārtību, tāpat kā Atlanta, ir pagājis. Starp mūsu sabiedrotajiem un partneriem ir desmitiem bagātu, attīstītu valstu, kurām jāuzņemas galvenā atbildība par saviem reģioniem un jāsniedz daudz lielāks ieguldījums mūsu kopīgajā aizsardzībā". Tas atgādina, ka NATO valstis ir vienojušās un tagad tām jāpilda savas saistības aizsardzībai tērēt 5% no IKP.
"Stratēģiskā skaidrība ļaus Amerikas Savienotajām Valstīm efektīvi cīnīties pret naidīgām un graujošām ietekmēm, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas pārslodzes un uzmanības novēršanas, kas ir vājinājusi iepriekšējos centienus." Citviet norādīts: “Amerikas Savienotās Valstis būs gatavas palīdzēt — iespējams, ar labvēlīgākiem noteikumiem tirdzniecības jautājumos, tehnoloģiju koplietošanā un aizsardzības iepirkumos — tām valstīm, kuras brīvprātīgi uzņemas lielāku atbildību par drošību savos reģionos un saskaņo savus eksporta ierobežojumus ar Amerikas Savienoto Valstu eksporta ierobežojumiem,” teikts stratēģijā.
Stratēģijas dokumentā plaši kritizē ES un citas starptautiskas organizācijas, jo tās "grauj politisko brīvību un suverenitāti". Norādīts uz tādām problēmām kā piemēram migrācijas krīze, vārda brīvības ierobežošana, zemā dzimstība un nacionālās identitātes zudums. Vienlaikus tiek slavētas "patriotiskas Eiropas partijas", ko ASV mudina atbalstīt. Attiecībā uz karu Ukrainā, dokumentā teikts, ka Eiropai trūkst pašapziņas attieksmē pret Krieviju un ka būs nepieciešama būtiska ASV iesaiste, lai panāktu karadarbības izbeigšanu.
Stratēģija aicina ASV militāro klātbūtni pārorientēt uz Rietumu puslodi – piemēram, Karību jūras reģionu, kā arī piemin Dienvidķīnas jūru un militāro pārsvaru pie Taivānas kā būtiskas ASV prioritātes un aicina Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Taivānu palielināt aizsardzības uzdevumus. Dokuments uzsver, ka ir jāattīsta ASV rūpnieciskā bāze un jāsamazina atkarība no ārvalstu tehnoloģijām. Tramps šo dokumentu raksturojis kā "ceļvedi", lai nodrošinātu, ka Amerika saglabā "vislielākās un veiksmīgākās nācijas cilvēces vēsturē" statusu.
Monro doktrīna. Kas tā tāda?
Džeimss Monro, agrāk arī Džēmss Menrou (James Monroe, 1758-1831) no 1817. līdz 1825. gadam bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents. Viņa vārdā nosaukta Monro doktrīna, kuru viņš izziņoja savā 1823. gada 2. decembra vēstījumā kongresam.
Šajā vēstījumā Amerikas suverenitātes doktrīna tika iemūžināta prozā ar vienkāršu patiesību: Amerikas Savienotās Valstis nekad nešaubīsies, aizstāvot mūsu dzimteni, mūsu intereses vai mūsu pilsoņu labklājību. Norādes uz Monro doktrīnu ir izmantojuši daudzi ASV prezidenti, un tagad arī prezidents Tramps apstiprina šo solījumu ar jaunu "Trampa secinājumu" Monro doktrīnai: ka "Amerikas tauta – nevis ārvalsts valstis vai globālistu institūcijas – vienmēr noteiks savu likteni mūsu puslodē”.5
Pirms vairāk nekā 2 gadsimtiem prezidents Monro Kongresa priekšā pasludināja to, kas mūsdienās pazīstama kā leģendārā "Monro doktrīna". Tā ir drosmīga politika, kas noraida tālu valstu iejaukšanos no ārvalstīm un pārliecinoši apliecina ASV līderību Rietumu puslodē. Nav pamats domāt, ka Tramps virzīs savu politiku neokoloniālisma virzienā un atriebīgi vērsīsies pret Eiropas valstīm (īpaši Apvienoto Karalisti, Franciju un daļēji arī Spāniju), bet vietā ir atgādinājums par iespējamām izpausmēm nākotnē, kas nebūs saudzējošas Eiropai.
Eiropa
Ļoti neparasti, ka kādas valsts Nacionālās drošības stratēģijā atvēlēta tik plaša loma ģeogrāfiski visai tāli izvietotajai Eiropai, un tikpat neierasti ir visai plaši skaidrojumi un tiešas norādes. Var pieņemt, ka teksta daļējs mērķis ir ar viena dokumenta palīdzību Eiropas amatpersonas iepazīstināt ar fiksētu nostāju, lai turpmākajās sarunās ar ASV prezidentu un Baltā nama administrāciju pie šiem jautājumiem vairs neatgrieztos. Iespējams, tā tas domāts, jo Baltais nams jau vairākām augstām amatpersonām paspējis norādīt uz vajadzību detalizētāk šo dokumentu apgūt.
Nacionālās Drošības stratēģija nav Eiropai saudzīga un vairākās vietās savos vērtējumos ir neparasti tieša. "Eiropai draud civilizācijas iznīcība": Tramps ir pārliecināts, ka tuvāko 20 gadu laikā izzudīs valstis un kontinents kļūs neatpazīstams. Arī citos dokumentos ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka Eiropa saskaras ar “civilizācijas iznīcību”.6 Stratēģijā apgalvots, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, vairs nevarēs uzturēt pietiekami spēcīgu ekonomiku un armiju, un tas liek šaubīties par to, vai dažas valstis spēs palikt uzticamas sabiedrotās.
"Krievijas kara pret Ukrainu rezultātā Eiropas attiecības ar Krieviju ir strauji novājinātas, un daudzi eiropieši Krieviju uzskata par eksistenciālu draudu. Eiropas un Krievijas attiecību pārvaldīšanai būs nepieciešama ievērojama ASV diplomātiskā iesaiste – gan lai atjaunotu stratēģiskās stabilitātes apstākļus Eirāzijas telpā, gan lai mazinātu konflikta risku starp Krieviju un Eiropas valstīm," teikts dokumentā.
"Lielākā daļa eiropiešu vēlas mieru, taču šī vēlme netiek atspoguļota politikā, lielā mērā tāpēc, ka šīs valdības grauj demokrātiskos procesus. Tas ir stratēģiski svarīgi ASV tieši tāpēc, ka Eiropas valstis nevar reformēties, ja tās ir iestrēgušas politiskā krīzē," piebildis Baltais nams.
Eiropas finanšu un kapitāla tirgus
Nedaudz vulgarizējot stratēģijā minēto, vēstījums ir nepārprotams: ”Atvainojiet, Eiropa, Volstrītai jāpaliek vadībā".7 Eiropiešiem nav patīkami, ka ASV prezidenta drošības stratēģija tiek izstrādāta laikā, kad Eiropa cenšas attīstīt savu finanšu sistēmu, lai samazinātu kontinenta atkarību no Volstrītas.8 Amerikāņu teksts ir skaidrs – ASV ir jāsaglabā un jāpalielina sava finanšu sektora dominance visā pasaulē. "Amerikas Savienotās Valstis lepojas ar pasaulē vadošajiem finanšu un kapitāla tirgiem, kas ir Amerikas ietekmes pīlāri un sniedz politikas veidotājiem ievērojamu ietekmi un instrumentus Amerikas nacionālās drošības prioritāšu virzīšanai," vēsta dokuments.
"Mūsu vadošo pozīciju nevar uzskatīt par pašsaprotamu,” stratēģija turpina, aicinot Ameriku izmantot "mūsu dinamisko brīvā tirgus sistēmu un mūsu vadošo lomu digitālajās finansēs un inovācijās, lai nodrošinātu, ka mūsu tirgi arī turpmāk būs visdinamiskākie, likvīdākie un drošākie un joprojām būs pasaules skaudības objekts". Stratēģijā kā viena no galvenajām ASV varas svirām ir minēta "pasaules vadošā finanšu sistēma un kapitāla tirgi, tostarp dolāra globālās rezerves valūtas statuss".
ES ir nākusi klajā ar plānu savas finanšu nozares veicināšanai, stiprinot vienoto investīciju tirgu, un turpmākajos mēnešos tā izstrādās politikas plānus, kuru mērķis ir palielināt savu banku spēju konkurēt globālā mērogā.9 Tā veido arī eiro valūtas digitālo versiju, kas samazinātu atkarību no dolāra un ASV maksājumu gigantiem.10 Visas šīs aktivitātes Eiropā kavējas par 10-25 gadiem un tagad, kad EK atklās vērienīgu plānu izaugsmes veicināšanai, pastāv risks, ka tā iestigs vienos vecajos argumentos.
EK iecerētais pasākumu kopums, kura apjoms ir vērienīgs, paredz grozīt vismaz 10 finanšu likumus, taču Briseles ambīcijas izveidot ASV stila finanšu tirgu atkal atvērs politiskas brūces. Neskatoties uz bloka steidzamo vajadzību pēc privātajām investīcijām, progresu varētu kavēt politiskās nesaskaņas par stratēģiju. Brisele cer atbrīvot 11 triljonus eiro uzkrātās skaidras naudas, ko ES pilsoņi glabā savos bankas kontos, lai iedvestu dzīvību ekonomikā. Tā plāno to īstenot, starp ES 27 valstu naudas tirgiem nojaucot tehniskos šķēršļus un apkarojot protekcionismu, kā arī mainot noteikumus, kas rada valstu šķēršļus finanšu plūsmām un izveidojot spēcīgu ES finanšu tirgu uzraudzības iestādi.
Dažas galvaspilsētas uzskata šo priekšlikumu par varas sagrābšanu un ir apņēmušās saglabāt finanšu tirgu uzraudzību valsts līmenī. Paketē ir arī citi pielāgojumi, kas saasinās sāpīgās nesenās debates par tādiem jautājumiem kā kriptovalūtu noteikumi vai tirdzniecības dati.11 Netieši tas norāda, ka šajos strīdos pilnīgi noteikti uzvarēs ASV un Ķīnas finanšu tirgi un tikai laiks rādīs, vai Eiropai pie tirdzniecības galda kāds atvēlēs kādu nomaļu vietu.
Daži Ukrainas akcenti
Stratēģijā uzsvērts, ka ASV primārās intereses ir pēc iespējas ātrāk panākt karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, lai stabilizētu Eiropas valstu ekonomiku, novērstu karadarbības netīšu eskalāciju vai paplašināšanos un atjaunotu stratēģisko stabilitāti attiecībās ar Krieviju.
Dokumentā teikts, ka “Amerikas Savienoto Valstu pamatinteresēs ir vest sarunas par ātru karadarbības pārtraukšanu Ukrainā” un mazināt Krievijas konfrontācijas risku ar citām Eiropas valstīm. Tajā pašā laikā, tās sūdzas par "nereālistiskajām cerībām" attiecībā uz Krievijas iebrukuma Ukrainā pārvarēšanas izredzēm, ASV valdība sola "kultivēt pretestību pašreizējai Eiropas valstu trajektorijai", lai apturētu tās "civilizējošo" lejupslīdi.12
Uzkrītoši, ka dokuments ļoti maz kritizē Maskavu.
NATO perspektīvas
ASV vēlas, lai NATO vairs neuztvertu kā nepārtraukti augošu aliansi, un plāno dot Eiropai uzņemties atbildību par savu aizsardzību. Stratēģija vienlaikus atturas no tālākiem scenārijiem par NATO transformāciju.
Lai gan ir skaidri norādīts, ka Eiropa "joprojām stratēģiski un kultūras ziņā ir vitāli svarīga ASV" un ka Vašingtonas interesēs ir "neļaut pretiniekam dominēt Eiropā", tā formulē šo drošības prioritāti arī etniskā izteiksmē: "Ilgtermiņā ir vairāk nekā ticams, ka nākotnē atsevišķas NATO dalībvalstis kļūs par lielākoties neeiropeiskām," tādēļ ir "atklāts jautājums, vai tās uz savu vietu pasaulē vai aliansi ar ASV raudzīsies tāpat kā tās, kas parakstīja NATO hartu".
Pagaidām amerikāņu mediji un sabiedriskā organizācijas stratēģiju uztver mierīgi un nesaskata kādus esošās dzīves satracinājumus. Pozitīvi izceļ to, ka stratēģijā ir tikai nelieli iekšpolitiski akcenti un atzīmē īpašo pievērošanos Eiropai.13 Dokumentā ir izklāstīti Trampa ārpolitikas “Amerika pirmajā vietā” pamatprincipi, uzsverot tās prioritātes risināt draudus Rietumu puslodē, tostarp "nāvējoša spēka" izmantošanu narkotiku karteļu apturēšanai un ekonomisko konkurenci ar Ķīnu.
Mijiedarbība ar citiem ASV stratēģiskajiem dokumentiem
Jaunā ASV Nacionālās drošības stratēģija (NDS, angliskais saīsinājums NSS) kļūst par galveno vadlīniju, kam atbilstoši pakārto citus dokumentus. Tas ir gan administratīvs, gan politisks darbs, jo jauno redakciju veidošanā iesaistās politiķi un ietekmīgas sabiedriskās organizācijas. Tas nodrošina, ka šāda veida dokumenti nevar tikt mainīti kārtējo vēlēšanu rezultātā un ir vismaz vidēja termiņa politiski dokumenti.
Svarīgi ir ņemt vērā, ka NDS ir visai ilgstoša sagatavošanas darba rezultāts un balstās daudzos atsevišķos šādas stratēģijas sektorālos darbos. Publiski zināms tikai viens melnraksts ar tādu pašu nosaukumu, kas datēts arī šī gada jūniju.14 Dokuments ir jāapskata nedaudz plašāk, jo tā ietekme uz Trampa Nacionālās drošības stratēģiju ir bijusi visai būtiska. Tajā galvenais mērķis bija identificēt 3 stratēģiski nozīmīgus, bet novārtā atstātus draudus, kas ilgtermiņā tieši ietekmē ASV nacionālo drošību.
Pirmais ir "neērta patiesība" lielākajai daļai oficiālās Vašingtonas. Amerikas autoritārie pretinieki ir iefiltrējušies un no visām galvenajām Amerikas valdības aģentūrām un iestādēm veikuši graujošus pasākumus. Tā nav jauna parādība, taču šī brīža parādības dziļums, plašums un nežēlība ir nepieredzēta.
Otrais atstātais novārtā drauds, ko risina NDS, arī ir nepatīkama patiesība. Tas ir blakusprodukts vai dabiskas sekas iepriekšminētajam. Mūsdienās ievērojama daļa Amerikas augstāko vadītāju, tostarp valdības un militārās amatpersonas, kā savus ir pieņēmuši Pekinas un Maskavas stratēģiskos mērķus attiecībā uz Ameriku. Tas novedis tādas ASV politikas konverģences ar Pekinu un Maskavu, kas vājina ASV un tās sabiedrotos.
Trešais drauds ir otrā drauda sekas. Tāpat kā Amerika, lielākā daļa demokrātisko sabiedroto saskaras ar ārvalstu pretinieku. Ņemot vērā šo kopīgo draudu, tā vietā, lai katrs sabiedrotais to risinātu atsevišķi, tas jārisina kopīgi un jāuztver šis kopīgais, pastāvīgais drauds kā iespēju profesionālu padarīt alianses stratēģijas izstrādi un īstenošanu.
ASV nacionālās drošības birokrātija ir jāattīra no ienaidnieka aģentiem un "līdzbraucējiem". ASV nacionālās drošības vadītājiem ir jāsāk no jauna veidot tīkla novērtējumus, tostarp ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, koncentrējoties uz visiem ASV ilgtermiņa stratēģiskās konkurences ar mūsu pretiniekiem aspektiem. Balstoties uz šiem novērtējumiem, ir jāizstrādā nacionālās drošības stratēģijas, kas apvieno visus nacionālā spēka instrumentus.
Atliek aicināt lasītājus pievērsties šo tekstu uzmanīgākai lasīšanai, jo tie visai būtiski ietekmēs Eiropas attīstību turpmākos vismaz 10 gadus.