Vācijas mehanizētās brigāde un drošības riski Lietuvā (Baltijā)

Piedāvājam lietuviešu jurista Lukasa Šimonisa, kurš specializējas starptautiskajā likumdošanā un nodarbojas ar dezinformācijas un propagandas atspēkošanu internetā, apskatu par riskiem ar kuriem jārēķinās gan Lietuvas, gan Vācijas valdībām saistībā ar Vācijas mehanizētās brigādes izvietošanu Lietuvā.

2023. gada 19. decembrī Vācija un Lietuva parakstīja oficiālu vienošanos par Vācijas mehanizētās brigādes izvietošanu Lietuvā. Tas bija vēsturisks brīdis abām nācijām. Lietuvai tas bija milzīgs diplomātisks un stratēģisks sasniegums, kas nostiprināja saites ar vienu no vadošajām Eiropas valstīm un pastiprināja militāro drošību. Lai gan Vācijas karaspēks bataljona sastāvā jau darbojās Lietuvā pastiprinātās NATO klātbūtnes misijas ietvaros, mehanizētās brigādes izvēršana sadarbību paceļ jaunā līmenī.

Vācijai tas bija vēsturisks valsts ārpolitikas pagrieziens – lielākais pastāvīgais Vācijas karaspēka izvietošanas gadījums ārpus valsts teritorijas kopš Otrā pasaules kara. Ar šo soli Vācija lielā mērā lika apklust kritiķiem, kuri apgalvoja, ka Eiropas galvenā lielvara nedara pietiekami daudz Eiropas kolektīvās drošības labā, jo īpaši kritiski svarīgajā austrumu flangā. Jaunizveidotā brigāde nosaukta par "45. mehanizēto brigādi" (Vācijā tā pazīstama arī kā "lietuviešu" brigāde) un to veidos vairāk nekā 4800 karavīru ar bruņutehniku – modernajiem tankiem Leopard 2A8 un kājnieku kaujas mašīnām Puma.

Līdz plānotajai pilnīgas operatīvās gatavības sasniegšanu 2027. gadā joprojām pastāv vairākas problēmas. Ir daudz rakstu par 45. brigādes spēku un iespējām, bet mazāk uzmanības pievērsts citiem izaicinājumiem. Šie izaicinājumi galvenokārt attiecas uz cilvēkresursiem, dezinformāciju un loģistiku, un ir jāatrisina līdz 2027. gadam.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Bundesvērs, ir personāls, precīzāk – tā trūkums. Lai gan pašlaik Bundesvēra skaitliskais sastāvs ir aptuveni 185 000 cilvēku, sauszemes komponentā (Heer) ir tikai 64 000 karavīru. Atzīstot, ka šāds skaits nav pietiekams, Vācija nākusi klajā ar vērienīgu plānu līdz 2035. gadam palielināt savus bruņotos spēkus līdz 460 000 kaujai gataviem karavīriem. Šī problēma saglabājas arī attiecībā uz karaspēka izvietošanu Lietuvā. Līdz šim tikai aptuveni 10% no nepieciešamajiem karavīriem ir izteikuši vēlmi brīvprātīgi dienēt Lietuvā. Ja tādi stimuli kā finansiālas prēmijas nedarbosies, Vācijas militārā vadība var būt spiesta norīkojumus padarīt par obligātiem, bet tas iedragās karavīru morāli.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss apgalvo, ka brigāde noteiktajā laikā būs sasniegusi kaujas gatavību. Vācija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar rekrutēšanas problēmām, bet, ņemot vērā to, ka draudi pie NATO austrumu robežas nemazinās, šī problēma ir jāatrisina un tas jādara ātri.

Ir vairāki veidi, kā pārvarēt šo krīzi. Īstermiņā Vācijai ir jāturpina palielināt finansiālos un citus stimulus, lai padarītu pievilcīgu ne tikai izvietošanu Lietuvā, bet arī karavīra profesiju. Tam gan var būt īslaicīgs efekts un ir šaubas, vai tas piesaistīs pietiekami daudz speciālistu, jo īpaši tehniski sarežģītās specialitātēs, piemēram, pretgaisa aizsardzībā vai kiberdrošībā. Cilvēki ar izglītību un pieredzi var atrast labi apmaksātu un kopumā arī vieglāku darbu civilajā jomā.

Tāpēc, lai ilgtermiņā atrisinātu rekrutēšanas problēmu, būs nepieciešams nepopulārs, bet ārkārtīgi nepieciešams lēmums par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Vācijas parlaments jau ir pieņēmis "Likumu par militārā dienesta modernizāciju", saskaņā ar kuru visiem 18 gadus sasniegušajiem vīriešiem būs jāaizpilda anketa par savu piemērotību un motivāciju dienestam. Sākot no 2027. gada, visiem vīriešiem, kas dzimuši pēc 2008. gada, būs jāiziet medicīniskā pārbaude.

Pašlaik šis likums ir vērsts uz to, lai brīvprātīgo dienestu padarītu pievilcīgāku, bet, ja radīsies nepieciešamība, Bundestāgs var pieņemt likumu, kas padarīs militāro dienestu obligātu. Lai gan visu attiecīgā vecuma vīriešu iesaukšana nav nepieciešama (un ir pārāk liels slogs budžetam), ierobežots obligātais militārais dienests ir nepieciešams. Tradicionālajā pieejā, kāda bija Aukstā kara laikā, obligātā dienesta ieviešana ļautu Vācijā izveidot lielu sagatavotu rezervistu kopumu.

Par iesaukšanu svarīgi atzīmēt divas lietas. Pirmkārt, lai gan Vācijas valdība ir minējusi, ka nepieciešamības gadījumā nekavējoties varētu ieviest obligāto militāro dienestu, tas, visticamāk, nedarbosies. Vācija ir pazīstama ar lēnu un sarežģītu birokrātiju un politisko lēmumu pieņemšanas procesu, tādējādi, ņemot vērā milzīgo sabiedrības un politisko spiedienu, tik svarīgs likums netiks pieņemts ātri vai viegli. Un pat ja (vai ja) tas notiks, paies vismaz daži gadi, pirms pirmie iesaucamie sāks dienestu, un vēl daži gadi, pirms tiks izveidots kaujas spējīgs rezervists, bet laiks nav mūsu pusē. Tāpēc likums par obligāto dienestu ir jāpieņem ilgi pirms rodas reāla nepieciešamība.

Otrkārt, gan Vācijas sabiedrībai, gan Vācijas karavīriem ir jāiemāca, ka šādi sagatavošanās pasākumi tiek veikti, lai izvairītos no kara, nevis lai gatavotos dalībai tajā. Citiem vārdiem sakot, iesaukšana ir nepieciešama, lai nebūtu jākaro.

Nav jēgas slēpt to, ka Krievija jau vairāk nekā desmit gadus veic informatīvo karu pret Eiropas valstīm. Botu fermas izplata dezinformāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO atbalstu Ukrainai, iejaucas vēlēšanu procesos Eiropas valstīs u.t.t. Mērķis ir valstu starpā radīt nesaskaņas, apdraudēt Ukrainas militāros centienus, noskaņot sabiedrību pret svarīgiem aizsardzības projektiem un panākt, ka pie varas ir prokrieviski politiķi.

Nesen šādas dezinformācijas kampaņas piemērs bija Kapčiamiestis projekts Lietuvā. Lietuvas valdība, stiprinot militāro potenciālu, nolēma izbūvēt poligonu netālu no Kapčiamiestis pilsētas, tuvu Lietuvas dienvidu robežai ar Poliju, pašā Suvalku koridora centrā. Projekts kļuva par Krievijas dezinformācijas kampaņas mērķi. Tās uzdevums bija saniknot ne tikai Kapčiamiestis iedzīvotājus, bet arī lielāko daļu Lietuvas iedzīvotāju. Troļļu fermas izveidoja grupas un viltus kontus Facebook, lai kūdītu uz valsts mēroga nemieriem. Grupas izplatīja viltus ziņas un atkārtoja ierastos Kremļa naratīvus par NATO un "Lietuvu, kas provocē Krieviju". Pateicoties Lietuvas varas iestāžu ātrai rīcībai, dezinformācijas izplatīšanu izdevās ierobežot.

Kampaņa pret poligonu Kapčiamiestē bija tikai neliela daļa no plašākiem Kremļa centieniem sabotēt aizsardzības projektus Lietuvā un Eiropā. Tas ir svarīgi, jo 45. brigādes ierašanās neizbēgami kļūs (un jau ir) par līdzīgas informācijas kara kampaņas ieganstu.

Kremlim lojālās grupas atkārto naratīvus par "Lietuvas okupāciju", aizejot pat tik tālu, ka to salīdzina ar nacistu okupāciju, vai izplata viltus ziņas par vācu karavīru izdarītiem noziegumiem, piemēram, civiliedzīvotāju slepkavībām vai izvarošanām. Ņemot vērā Vācijas vēsturi, šī ir ļoti jutīga tēma.

Lai gan absolūtais vairums lietuviešu atbalsta Vācijas brigādes izvietošanu, šīs (galvenokārt tiešsaistes) grupas joprojām pastāv. Diemžēl, bet ierodoties tik lielam spēkam (gandrīz 5000 karavīru), ievērojami pieaug incidentu un provokāciju risks. Ir ārkārtīgi svarīgi instruēt vācu karavīrus, ka Krievijas propaganda meklēs jebkuru, pat vismazāko iespēju diskreditēt NATO un Vācijas armiju.

Vāciešiem ir jāsaprot, ka viņi būs "zem lupas". Jebkurš reāls incidents vai noziegums, ko izdarījuši Vācijas karavīri, sociālajos tīklos ar dezinformāciju tiks uzpūsts līdz neticamiem apmēriem un var izraisīt politiskas sekas gan Lietuvā, gan Vācijā un kļūt par Krievijas masveida propagandas uzvaru. Bundesvērs nedrīkst novērtēt šo draudus par zemu un ir jāsaprot, ka uzvaras propagandas/informācijas karā ir tikpat svarīgas kā uzvaras kaujas laukā un bieži vien var novest pie triumfa vai sakāves.

ASV armijas ģenerālis O. N. Bredlijs Otrā pasaules kara laikā teica, ka "taktiku apgūst amatieri, profesionāļi apgūst loģistiku". Liela karaspēka un tehnikas izvietošana Lietuvā prasa efektīvu loģistiku un apgādes centrus gan Vācijā, gan Lietuvā. Lietuva būvē mājvietas Vācijas karavīriem un viņu ģimenēm, kā arī citu nepieciešamo infrastruktūru. Lai gan piegādes ķēžu izveide no Vācijas uz Lietuvu pati par sevi ir izaicinājums, ir viens loģistikas elements, ko īpaši miera laikā bieži ignorē. Tā ir drošība.

Lai nodrošinātu 45. brigādi ar personālu un tehniku, Vācijai uz Lietuvu jāizveido droši piegāžu koridori. Lai gan tas šķiet vienkārši, mums jāņem vērā faktori, kas drošību var ietekmēt. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievija visā Eiropā sāka sabotāžas kampaņu, kas bija vērsta pret aizsardzības objektiem, rūpnīcām un kritisko infrastruktūru. Šos uzbrukumus bieži veic vietējie krievu kolaboranti, kas vervēti caur sociālajiem tīkliem vai saziņas programmām. Lai gan šie kolaboranti bieži izmanto primitīvas metodes un rīkojas neveiksmīgi, viņi var nodarīt kaitējumu.

Pagājušā gada novembrī sabotieri uzspridzināja dzelzceļa sliežu ceļu Polijā. Janvārī nezināmas personas sabojāja dzelzceļa sliežu ceļus Vācijā. Izmantojot šīs vienkāršās metodes, Krievija var ievērojami traucēt karaspēka un materiālo resursu izvietošanu NATO austrumu flangā pat miera laikā, nedodot iemeslu NATO 5. panta iedarbināšanai.

Šo uzbrukumu būtība tos padara ārkārtīgi neparedzamus un grūti preventīvi apturamus. Krievijas specdienesti bieži izmanto sociālajos tīklos vervētu jauniešu palīdzību, lai veiktu sabotāžu vai spiegošanas operācijas. Tas jauniešus ne tikai radikalizē, bet arī pakļauj ievērojamam riskam. Lai gan sabotāžas draudi ir pastāvējuši vienmēr, šodien, pateicoties interneta un sociālo tīklu iespējām, šādas darbības var saorganizēt ātri, neparedzami un ar minimālām izmaksām organizētājam. Un, godīgi sakot, neatkarīgi no tā, cik labi mēs izglītojam sabiedrību, vienmēr atradīsies kāds, kas ir gatavs veikt sabotāžu ātras peļņas dēļ vai, kas vēl sliktāk, ideoloģisku apsvērumu dēļ.

Šo problēmu var atrisināt vairākos veidos. Pirmkārt, Lietuvai un Vācijai ir strauji jāpastiprina dzelzceļa drošība, izmantojot videonovērošanu, dronus, fiziskas barjeras un kiberdrošību, jo īpaši galvenajos transporta mezglos. Šādi pasākumi atturēs lielāko daļu amatieru sabotieru, kurus savervējuši Krievijas specdienesti. Otrkārt, Vācijas militārajai vadībai, plānojot savas operācijas (pat miera laikā), jāņem vērā šādu incidentu iespējamība un to izraisītais piegāžu deficīts. Lai gan ir maz ticams, ka sabotāža ievērojami aizkavēs Vācijas brigādes ierašanos Lietuvā, Krievija turpinās meklēt jebkādu iespēju, lai apdraudētu 45. brigādes pilnīgu operatīvo spēju sasniegšanu un uzturēšanu.

"Taisnības" komentārs. Analoģiski izaicinājumi informatīvā kara veidā ir ikdiena arī Latvijā attiecībā pret šeit dislocētajiem NATO spēkiem. Loģistikas uzturēšanas noturība Latvijas teritorijā ir vēl lielāks izaicinājums, ņemot vērā ka sauszemes saite ar Eiropu tāpat ir caur Lietuvas teritoriju. Kā jau lietuviešu pētnieks pieminēja, svarīgi ir izveidot rezerves uz vietas, lai loģistikas pārtraukuma gadījumā nesāku trūkt kritiski nepieciešamās lietas militāro uzdevumu veikšanai. Tas vēlreiz norāda, cik svarīga ar drošu noliktavu sistēmas izveide laikā, kad ģeopolitiskā situācija to atļauj. Varam tikai cerēt, ka Latvijas Aizsardzības ministrija to izprot, bet redzot, kāds cilvēks ir tās priekšgalā, kļūst nedaudz baisi...