KF iebrukums NATO ir nenovēršams

Vācijas izlūkdienesta BND (Bundesnachrichtendienst) vadītājs Bruno Kāls nācis klajā ar dienesta vērtējumu par drošības situāciju Eiropā un draudiem no Krievijas. Saskaņā ar viņa publiski pausto informāciju, draudi, ka kremlis varētu uzsākt ofensīvas darbības pret NATO dalībvalstīm ir reāli un vērā ņemami. B.Kāls pasaka skaidri un gaiši – mums ir pierādījumi, ka Ukraina ir tikai pirmais posms invāzijā uz Rietumiem. "Maskavā ir cilvēki, kuri vairs netic, ka NATO 5. pants darbojas. Viņi vēlētos to pārbaudīt", saka B.Kāls. Stratēģiskais mērķis ir izspiest ASV no Eiropas un atjaunot Krievijas ietekmi Austrumeiropā, kāda tā bija PSRS laikā. Lai to panāktu, kremlis gatavs izmantot visus iespējamos līdzekļus. Politiskās sarunas ar kremli B.Kāls nodēvējis par bezjēdzīgām.

Bruno Kāls arī norādījis, ka hibrīduzbrukumi/provokācijas sagaidāmi Baltijas valstīs, ar attaisnojumu krievvalodīgo tiesību aizsardzībai. Līdzīgi scenārijiem, kādi tika izspēlēti Krimā un Donbasā.

Komentējot ASV ietekmi Eiropā, B.Kāls atzīst, ka sadarbība ar ASV izlūkošanas dienestiem kopš Trampa stāšanās amatā gandrīz nav mainījusies. Turklāt BND vadītājs ir pārliecināts, ka ASV valdība nopietni uztver NATO līguma 5.panta saistības, bet prasība palielināt aizsardzības izdevumus tiek stingri uzturēta.

Bruno Kāls (Kahl)

Taisnības komentārs.

Vērtējot B.Kāla kunga pausto jāsaka, ka šie scenāriji Baltijas valstu dienestiem un varas struktūrām nav nekas pēkšņs un jauns. Šādi scenāriji tiek vērtēti jau kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Priekšdarbus šādām potenciālām operācijām kremlis veicis visu šo gadu garumā iekšējā propagandā, ietekmes aģentu darbībās u.c.. Tie ir acīmredzami un zināmi – bet ja esam informēti, tātad apbruņoti. Kas attiecas uz scenāriju izpildi, kādus tos īstenoja Ukrainā, tad Baltijas valstu situācija atšķiras. Ukrainas teritorijā jau atradās Krievijas spēka struktūru elementi, kas X stundā uzsāka aktīvas darbības. Baltijas valstīs šādu spēka struktūru nav. Līdz ar to, šie elementi jāieved no Krievijas teritorijas, kas būs robežas pārkāpums un pret ko varēs vērst gan savus spēkus, gan sabiedroto palīdzību.

Citādi ir ar iekšējo kolaborantu/ietekmes aģentu situāciju. Nule noslēgušās pašvaldību vēlēšanas atklāja atsevišķu politisko grupējumu intensīvu raušanos pie varas, lai pēc tam varas īstenošanas procesos veiktu pasākumus, kas grozītu valsts politiku par labu kremļa scenārijiem. Kā redzam, tad liels uzsvars tika likts uz A.Šlesera (dzimis Leščinskis) “mērenā” un “biznesa” tipa politisko veidojumu. Protams, loma tika atvēlēta arī prokremliskajiem radikāļiem, taču Šleseram ir jāspēlē tāda kā nacionālā saliedētāja loma caur labklājības pieauguma solījumiem. Priekšvēlēšanu laikā Šlesers bija agresīvs, uzstājīgs, runāja par “tautai naidīgo režīmu” nomešanu no varas (līdzīgi kā stāsti par Kijevas huntu, vai ne?). Ievērojami līdzekļi tika iztērēti vides reklāmai ar politiķa un biedru ģīmetnēm visā Latvijas teritorijā. Vēlēšanu rezultāti kādi bija tādi bija – nosacītā uzvara Rīgā vēl nenozīmē tikšanu pie absolūtas varas. Sākas otrs iekšējās destabilizācijas mēģinājumu posms – vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana, pie tam gan tiesiskā ceļā, gan iespējami rīkojot mītiņu, kas var kļūt par provokāciju un nekārtību iemeslu.

Šlesers un Rosļikovs

"Šī valdība ar premjeri Eviku Siliņu priekšgalā vairs nav leģitīma, tai jāuzņemas pilna atbildība par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju," pauž Šlesera partijā, norādot, ka "valstī ir nepieciešama jauna profesionāla valdība, kura var organizēt ārkārtas pašvaldību vēlēšanas Rīgā". Kaut kas ļoti līdzīgs 1940.gada ultimātam Baltijas valstu valdībām, kad Staļins bija sagatavojies valstu okupācijai un pieprasīja izveidot tādu valdību, kas spēs pildīt noslēgtos līgumus ar PSRS.

Atceramies 2009.gada 13.janvāra it kā spontānos nemierus Vecrīgā pie Saeimas nama un citu Vecrīgas ēku demolēšanu. Toreiz notika kustības “Sabiedrība citai politikai” miermīlīgs, pret toreizējo pie varas esošo partiju politiku vērsts protesta mītiņš, no kura it kā izdalījās grupas mērķtiecīgai nekārtību radīšanai. Bija pārāk daudz sakritību, lai šo vardarbības izpausmi uzskatītu par spontānu, kaut vai tāpēc, ka grupējuma dalībnieki praktiski neorientējās politiskajā situācijā. Acīmredzami bija nodota informācija, ka varēs ālēties un par to nekas nebūs. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu. 2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta. Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Tomēr grautiņos aizturētie tika cauri vien ar naudas sodiem un piespiedu darbiem. Kā tolaik tiesas zālē notiekošo aprakstīja mediji tad “apsūdzēto vidū tiesas sēdes laikā valdīja liela jautrība. Tiesnese Irēna Logina vairākkārt apsūdzētajiem aizrādīja, sakot, ka tiesa nav vieta smiekliem un tā nav teātra izrāde”. Tikai viens grautiņu laikā aizturētais tika pie reāla cietumsoda, jo jau bija nosacīti sodīts par laupīšanu.

Citiem vārdiem sakot, grautiņu organizēšanai politisko mērķu sasniegšanai 4.maija republikā jau ir sava vēsture, tāpēc līdzīgas darbības var tikt atkārtotas situācijas saasināšanai. Saprotams, ka šādas darbības piepildīs soctīklus, tiks izplatītas Krievijas medijos ar komentāriem, ka Latvijas policija “sit” krievus. Te arī iemesls krievvalodīgo aizstāvēšanai.

Tikmēr kremlis cenšas stiprināt savas sarukušās konvencionālā kara spējas ar Ziemeļkorejas palīdzību. Ziemeļkorejiešu karavīru piedalīšanās kaujās Kurskas apgabalā jau vispār zināms fakts, taču nupat Ukrainas GUR priekšnieks pavēstīja, ka Krievija organizē “Shahed-136/Geraņ” dronu ražošanu Ziemeļkorejā. Kā jau zināms, tad Ziemeļkoreja piegādā Krievijas armijai arī apbruņojumu, tai skaitā piegādāts vairāk nekā 120 170mm pašgājējas lieljaudas artilērijas sistēmas “Koksan”, 60mm un 140mm mīnmetējus M-182, 107mm velkamās reaktīvās artilērijas sistēmas Type-75, balistiskās raķetes KN-23 (Hwasong-11). Savukārt krievi ir palīdzējuši ziemeļkorejiešiem tehniski uzlabot KN-23, kā rezultātā to triecieni kļuvuši precīzi, kas nebija to pielietošanas sākumā 2024.gadā. Papildus tam, esot panākta vienošanās, ka ziemeļkorejiešu viesstrādnieki Krievijā varēs noslēgt kontraktus dienestam Krievijas Bruņotajos spēkos. Tādējādi tiek mēģināts risināt dzīvā spēka jautājums.

Lai ziemeļkorejiešu apbruņojums ir tehniski novecojis, uguns blīvuma uzturēšanai tas ir pietiekami efektīvs. Skaidrs, ka apbruņojums netiek dots bez maksas. Ziemeļkorejas režīmam ir daudz vajadzību, tai skaitā nepieciešama valūta un tehnoloģijas, ko piegādā Maskava. Kremlim Ziemeļkorejas ievilkšana karā ar Ukrainu ir stratēģisks mērķis, jo veidojas pret Rietumiem vērsta koalīcija, kurā jau darbojas Irāna un netieši atbalsta Ķīna. Saprotams, ka tas dod drosmi domāt par NATO testēšanu un kara turpināšanu.