ES piespiedu darba regulējums spēkā stāsies tikai 2027. gada decembrī.

Galvenie cietēji ir Āzijas reģiona valstis, uz kurām Persijas līča naftas eksports sastādīja lauvas tiesu.

Shēmā iesaistītas personas, kurām ir ciešas saites ar Ukrainas prezidenta biroju un prezidentu pašu.

Antoniu Gutērrešs jau brīdinājis par iespējamu "nenovēršamu finanšu sabrukumu".

Pētījums par Krievijas dienestu darbībām un personām, kas to veic. Krievija nežēlo resursus, lai atgūtu ietekmi Armēnijā.

Izglītotības līmeņa krišanās raksturīga tieši zemēs, kas tradicionāli orientējušās uz kristīgām vērtībām.

Sabotāžas kampaņas un to realizācijai izveidotie tīkli Eiropā turpinās attīstīties.

Krievijas riskantais mēģinājums iegūt ietekmi reģionā, sadarbojoties ar vietējiem diktatoriem, nav bijis pārāk veiksmīgs.

Valsts politika kļuvusi nedaudz saprotamāka, bet arī daudz varenāka un agresīvāka.

Redzam ar ko atšķiras profesionāļi politiķi no maziem zaglēniem, kuri interesē tikai atkal "apgūt" kādu jaunu Eiropas projektu.

Piedāvājam lietuviešu jurista Lukasa Šimonisa apskatu par riskiem ar kuriem jārēķinās sabiedrotajiem.

Ko mums no tā mācīties?

Mēs kaut kā tā stingri visu krāsojam tikai melns vai balts, bet kur lai liekas, ja zils ar dzeltenu veido zaļu krāsu? Tad radošumam robežu nav.

Turcija joprojām ir būtiska eiroatlantiskajai drošībai.

Gofmana iecelšana, ko apstiprinājis Izraēlas premjerministrs Netahnjahu, jau tagad dara bažīgus 8000 darbinieku.

Krievijas Novosibirskas apgabalā jau kopš šī gada janvāra beigām norit cīņa ar pārnadžu mājlopu mutes un nagu sērgas (MNS) izplatību. Tā ir ļoti lipīga un smaga vīrusu slimība, kas skar pārnadžus, tostarp liellopus, cūkas, aitas un kazas. Cilvēkiem šī slimība parasti nav bīstama, taču tā rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecībai tās straujās izplatības dēļ. Galvenie simptomi liellopiem Slimībai raksturīgs drudzis un pūšļveida izsitumi (afte), kas vēlāk pārsprāgst,

Kurš gan to nezina. Ko padarīsi, ja daba prasa savu. Aizvadītais mēnesis izcēla institucionālu spriedzi Eiropas Komisijā (EK), kas kopējo situāciju blokā tikai pasliktina – par līderību ārpolitikā vairākkārtīgi konfliktēt paguvušas EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa. Tas raisa bažas, ka ES ārpolitika var kļūt par iekšpolitikas ķīlnieci. Vai tikai sāncensība? Neviena no dāmām sen vairs nav droša par atbalstītāj

Krievi ir būtiski pievērsušies aģentūras atjaunošanai un profesionālu spiegu sagatavošanai.

Karš Irānā sašķēlis tradicionālos sabiedrotos, taču notikumus reducēt līdz Trampam, Putinam vai Ķīnai nebūtu pareizi.

Pasaule ir kļuvusi daudz nedrošāka un neparedzamāka. Karadarbība aizvien biežāk kļūst par konfliktu risināšanas veidu, pat neuzsākot garas diskusijas starptautiskās organizācijās. Tās sen ir zaudējušas savu ietekmi un nozīmi, un tas pats attiecināms uz dažādām starptautiskām tiesām un starptautiskiem spiediena instrumentiem – aizliegumiem, sankcijām, blokādēm, izslēgšanu no līdzdalības un tamlīdzīgi. Militārās intervences nav vienīgās nelabvēlīgās ietekmes. Ir arī dažādi eko